Jau sesto gadu pēc kārtas notika jauniešu seminārs Atzolys. Šogad — Preiļos. Atzolys tulkojumā no latgaliešu valodas nozīmē atlases, atvases, jaunie dzinumi.
Seminārā var piedalīties ikviens, kurš alkst izzināt savas dzimtās puses — Latgales — kultūras bagātību, vēsturi, apgūt latgaliešu rakstu valodu, apzināties savu unikalitāti, lai varētu lepoties ar savu izcelsmi no Latgales. Tādā veidā tiek veicināta jauniešu interese līdzdarboties Latgales attīstībā, valodas un kultūras saglabāšanā.
Šogad seminārs pulcējis 20 dalībniekus. 7 no tiem ir no bijušā Ludzas rajona. Atzoluos pirmo reizi ir jaunieši arī no bijušā Daugavpils rajona, arī 2 meitenes no Lielvārdes.
Šī gada seminārs ir īpašs — pirmo reizi to rīko bijušie atzolīši, pašreizējie studenti — Latgolys Studentu centra biedri. Viņi pārņēmuši stafeti no Atzolu ilggadējās vadītājas Ilonas ZAICEVAS, kas no studentu vecuma ir izaugusi. Šī gada semināru vada Linda OROLE. Liels paldies viņai visu atzolīšu vārdā. Tieši viņas uzņēmība un pacietība ir devusi iespēju šogad izdīgt jaunām atvasēm.
Organizatoru pārdomas:
— Šī gada semināra dalībnieki ir atvērtāki, drosmīgāki, saliedētāki nekā citus gadus. Mēs visi jūtamies kā viena ģimene. Katru vakaru notiek muzikāli un teatralizēti priekšnesumi, tajos jaunieši iejūtas savu vispārdrošāko fantāziju tēlos, tādējādi viņi atļaujas būt viņi paši.
Atzoluos sapratīs visu, pat tad, ja tā pamatā ir vismuļķīgākā ideja. Galvenais, ka šāda ideja tika ģenerēta. Šeit neeksistē jautājums — ko par mani padomās. Šeit eksistē atbilde: — Mēs visi esam tik dažādi, tāpēc mums kopā ir tik interesanti un labi.
Šī gada jaunieši ir atbildīgāki, viņiem pret darbu ir nopietnāka attieksme. Dziesmu dueļa laikā patīkams pārsteigums bija noslēgums, kad žūrija aicināja dalībniekus nodziedāt dziesmu visiem kopā, un atzolīši vienojās dziesmā Skaidra volūda. Visi zināja vārdus, dziedāja ar vislielāko atdevi. Viņi dziedāja nevis ar balsi, bet gan ar sirdi, tādējādi apliecinot savu patriotismu un mīlestību pret savu zemi, tās valodu un cilvēkiem. Lūk, tajā brīdī mēs visi izjutām, ko nozīmē būt latgalietim. Latgalieša gars, kas ir ikvienā no mums, pieaug, kad esam visi kopā, un tad tas kā NEIZMĒRĀMA, mīlestības pilna, pozitīva, enerģijas bumba eksplodē un uzliesmo ikviena sirdī, tad iet uz āru un atkal atpakaļ un tā virpuļo no viena pie otra atzolīša daudzu gadu garumā.
Organizatoriem bijusi neizskaidrojama nebijušu emociju daudzveidība. Darba grupa ļoti lepojas ar šī gada atzolīšiem, kas viņos izraisījuši iepriekš nepiedzīvotas emocijas.
Atzolys — īstā vieta patiesam latgalietim
Pasaulē ir tikai viena vieta, kur pastāv sekojošs likums — runāt drīkst tikai latgaliski. Šī vieta ir Atzolys.
Atvērtība, mīļums, sirsnība, smaidi, šeit sastopami ik uz soļa. Tie tiek uzņemti rīta rosmes laikā, kurā katrs velta visiem atzoliešiem apskāvienus un laba vēlējumus.
Katras ēdienreizes sākumā tiek dziedāta tautasdziesma Ai, gaļdeņi. Katru dienu notiek danči — iepazīšanās ar tautas deju soļiem. Iet karsti, un elpu nevar dabūt atpakaļ vēl ilgi. Tāpēc pirms došanās uz čučumuižu tiek dziedāta miega dziesmiņa.
Visa semināra garumā katram ir kāds cilvēciņš, pa kuru rūpēties — piedāvāt tīras zeķes, uzdāvināt kāpostgalvu, konservus. Bet tas viss jādara tā, lai draudziņš nezinātu, ka tas esi tu. Šī tradīcija ir iemantojusi vārdu Slapanīs draudzeņš, dažreiz gadās draudziņu nodēvēt arī par slapnū draudzeņu.
Jaunieši dzīvo istabiņās, kurām doti apkārtējo ciemu vārdi, piemēram, Muktupuovali. Atzolu darba grupa iesaukta par Zalta dybanim, jo viņi mitinājušies istabiņā Zalta Dybani. Tas nav nekāds joks, šāds ciemats patiešām esot Preiļu apkārtnē.
Atzolu laikā Rēzeknes Augstskolas profesore Ilga Šuplinska vadīja lekciju par latgaliešu valodas lietošanu. Skatoties raidījumu projekta Latgaliešu valoda televīzijā ietvaros, tika uzzināti jaunumi latgaliešu valodas un literatūras jomā.
Īpaši jauniešus aizrāvusi nesen iznākusī mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģija Susātivs, kurā publicēti latgaliski rakstošu autoru darbi. Susātivā atrodami arī bijušo atzolīšu darbi. Dzejas krājums tika lasīts priekšā visiem, kas vēlējās klausīties. Dažs lasīja Susātivu pat kreklu apgleznošanas laikā. Citi krājumā atrastās dzejas rindas iemūžināja uz apgleznotā krekla.
Lekcijās tika noskaidrotas nedzirdētu vārdu nozīmes.
Vaidi – karš, kirmašs – gadatirgus, čykerēšana – skaitāmpantiņu skaitīšana.
Filoloģe Māra Mortuzāne sniedza iemaņas latgaliešu valodas pareizrakstībā.
Atzoluos noderīgas lietas tiek apgūtas aizrautīgā atpūtas procesā, piemēram,
Dziesmu duelī, kurā valdīja prieks un azarts, tika dziedātas dziesmas tikai latgaliešu valodā un latgaliešu tautasdziesmas.
Kādu nakti visi atzolīši tika nolikti gulēt. Viņiem aizliedza iziet ārā no istabas. Kāds pa šo laiku patiesi aizmidzis. Taču pēc pusstundas visi tika celti augšā un saģērbti pusminūtes laikā. Dažs nobijās ne pa jokam. Kas tā par stingro disciplīnu un ko es esmu izdarījis, ka sauc pie tiesas?
Nekādas tiesas nebija. Tā bija nakts stiga. Tajā bija seši kontrolpunkti, kuros tika pārbaudītas atzolīšu prasmes Latgales vēsturē un kultūrā, tradicionālo deju dejošanā, latgaliešu dziesmu atpazīšanā.

Viena no Atzolu tradīcijām ir kreklu apgleznošana. Šogad pirmo reizi krekli tika vērtēti. Zelta medaļa tika piešķirta mežvidietes Līgas kreklam, uz kura attēlots koks, zem kura sēž cilvēks ar noliektu galvu. Tas cilvēciņš esot Līga pati. Atzolys likušas viņai pārdomāt dzīvi. Iespējams, ir laiks mainīties. Blakus diženam ozolam aug jauna atvase, kura sapņo kādreiz būt tik varena kā ozols, tik stipri turēties ar saknēm savā zemē. Pašreiz jaunajai atvasei nepieciešams stiprā ozola iedrošinājums un atbalsts.
Kā katru gadu, atzolīši iepazina tās vietas apkārtni, kurā notiek seminārs. Visu atmiņas vēl ilgi kavējās pie Preiļu kapelas pagrabā redzētajiem skeletiem, rumpjiem, kauliem un stāsta par to, ka padomju laikos kauli aprakti, ieklāta dēļu grīda un uz kauliem pagrabiņā notikuši danči un večerinkas.

Talantu vakarā atzolīši pierādīja savas daudzpusējās intereses. Semināra dalībniece ar pseidonīmu Karonhisake lasīja dzeju. Vēl kāda dalībniece pirmo reizi publiski nolasīja pašsacerētu dzejoli. Šis gads nebija izņēmums, un Atzolu laikā atkal tika sacerētas dziesmas un notika to pirmatskaņojumi.
Visi bija stāvā sajūsmā par slaveno Maikla Džeksona t.s. mēnessgaitas deju soļu priekšnesumu rogovkieša Agra izpildījumā. Viņš pastāstīja, ka soļus apgūst pašmācības ceļā jau divus gadus.
Noslēguma pasākuma laikā katram atzolītim uzdāvināja Atzolu trokuma čaji ar derīguma termiņu līdz nākošajām Atzoluom. Dažas sastāvdaļas: 20 smaidi, vairāk kā 100 apskāvieni, 11 Ai, gaļdeņi, 27 slepenie draudziņi, vairāk kā 4 miega dziesmas, 54 mīļi acu skatieni.
Lai nepiemirstos seminārā piedzīvotais un dokumentētu savas sakāpinātās emocijas, tiek izdota Atzolu avīze. Šogad tās nosaukums — Atzolu Viestness. Katrs tās numurs ir ekskluzīvs. Vairumtirdzniecībā nav pieejams.
Katrīnu no Lielvārdes doties uz semināru pavedinājusi draudzene.
— Atzolys šķita kā nekad nebaudīts, savdabīgs pasākums. Turklāt man ļoti patīk dziedāšana, dejošana, teātris, nolēmu pieteikties. Katru dienu izsmejos tā, ka liekas — tagad dzīvošu ilgāku mūžu.
Katru dienu ir jāgatavo pirekšnesumi — jādomā radoši, turklāt ātri. Izrādījās, ka tieši īsā laikā izdomātie priekšnesumi ir visatraktīvāki. Ļoti priecē, ka šeit tik daudz dejojam tradicionālos latgaļu dančus.
Daugavpilieti Baibu pārsteidza kontaktēšanās ar vienaudžiem latgaliešu valodā, jo latgaliski viņa runā tikai mājās.
— Tāpēc šeit jūtos kā mājās. Man patīk viss. Ikviena aktivitāte ir vienreizēja. Cepuri nost organizatoru priekšā par izdomu! Atzoluos ir visdažādākie veidi, kā izpausties, tāpēc šeit ikviens var sevi realizēt. Pat mākslinieciski – apgleznojot kreklus. Labāk nevar būt!
Aija no Lielvārdes intensīvi par Latgali sāka interesēties pēc tam, kad, piedaloties televīzijas šovā Koru kari, iepazinās ar jauniešiem no Daugavpils kora. Ir pagājis tikai gads, bet Aija jau brīnišķīgi runā latgaliski:
— Mani saistīja latgalieši, latgaliešu valoda, kultūra. Sāku regulāri lasīt Latgalīšu kulturas gazetu internetā, klausījos Latgolys radeju, dziesmas latgaliešu valodā, apmeklēju latgaliešu grupu koncertus Rīgā. Ejot uz skolu, pati ar sevi sarunājos, jo man nebija, ar ko runāt latgaliski. Klausījos dziesmas ar vārdiem latgaliešu valodā.
Portālā atzolys.lv apskatījos pagājušo gadu bildes no Atzolām. Tajās atpazinu pašreiz pazīstamus mūziķus — brāļus Rasimus, Aigaru Runči un citus latgaliešu aktīvistus un entuziastus.
Atzolys palīdz iepazīt latgalisko un latgaliešus. Pats labākais Atzoluos man šķiet tas, ka visi runā latgaliski. Ļoti vēlos runāt latgaliski, bet negribu runāt nepareizi.
Tuvākajā laikā iesaistīšos Latgolys Studentu centra darbībā un pasākumu organizēšanā.
Sākot studijas Rīgā, noteikti mācīšos latgaliešu valodu kursos Nacionālajā bibliotēkā.
Uzskatu, ka visai Latvijai jāparāda, ka mēs esam vienoti, jo mums, latviešiem, ir viena kopīga kultūra. Latgales kultūra ir viens atzars no latviešu kultūras. Tāpēc tie latvieši, kas latgaliešus nenovērtē, apsmej tos, smej paši par sevi. Latgale nav nošķirts reģions. Latgale ir mūsu — latviešu — vērtība. Mums ir jābūt lepniem, ka mums ir latgaliešu kultūra, kas, manuprāt, ir visvairāk attīstīta un tiek saglabāta salīdzinājumā ar citiem novadiem. Kā latgalieši iestājas par savu mūziku! Paskatieties, kas notika koru karos! Lai katrs latvietis cīnītos par savu, kā to dara latgalietis! Atzīšu, ka latgaliešiem ir citādāks temperaments, viņos mīt cīnītāja gars, jo visu laiku ir par kaut ko jācīnās.
Tāpat vēlos vairāk popularizēt latgaliešu mūziķus, jo daudziem latgaliešu dziesmas saistās tikai ar grupu Borowa MC.
Atzoluos visu laiku jūtos pacilāti. Nedaudz lidinos virs zemes.
Paldies Valsts Kultūrkapitāla fondam un SIA Salang-P par semināra Atzolys atbalstīšanu! Par lustīgiem dančiem un skanīgām dziesmām paldies Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopai Rūtoj!
Paļdis, atzolīši, par atkluoteibu, laimis i prīcys pylnajim breižim!

Anita NOVICKA