No 15. līdz 16.augustam Daugavpils šaha klubā notika Latgales novada atklātais čempionāts šahā vīriešiem. Atklātais čempionāts nozīmē, ka tajā var piedalīties arī citu novadu šahisti.

Tas, ka nosaukumā minēts čempionāts vīriešiem, nenozīmē, ka tajā nedrīkst piedalīties sievietes. Sievietes piedalījās, turklāt kuplā skaitā. Čempionāta nosaukumā lietots vārds vīriešu, tādējādi norādot uz dalībnieku spēcīgumu, rūdījumu un gudrību. Nozīmīgākais — titulu Latgales novada šaha čempions ieguva malnavietis Oļģerts INDRIČĀNS.

( Skaiteit tuoļuok )

19.augustā vysu Latgolys pašvaļdeibu vadeituoji tyka aicynuoti iz kūpeigu tikšonūs, lai lykumā nūsaceitajā kuorteibā īcaltu Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmi (LPRAP).

Vyss lelais dorbs apsastuoja pi LPRAP skaitliskuo sastuova nūsaceišonys. Pyrmais prīšklykums beja: kotrai Latgolys pašvaļdeibai (kūpā taidu ir 21) dūt pa vīnai puorstuova vītai jaunveidojamajā LPRAP'ā. Ūtrais prīšklykums beja dūt lelajom pašvaļdeibom — taidom kai Daugavpiļs, Rēzekne — papyldus puorstuova vītu i tod saītu 27 cylvāki tymā padūmē…

( Skaiteit tuoļuok )

Jau sestuos Atzolys aizvadeitys i as cīš ceru, ka tys ir tikai suokums i byus vēļ daudz, daudz Atzolu i atzolīšu. A varbyut kaidu dīnu pat myusu mozī byus atzolīši… :) Ar taidu mierki vajadzietu turpinuot Atzolu tradīcejas i dareit stypru myusu kuļturu! Tys ir koč kas vīnreiziejs, kas myusūs roda vairuok vīnuoteibys, kuļturys apsazinuošonu i svareigumu. Tei nabeja vīnkuorši parosta izklaide, tei beja koč kas vairuok.

Latgola, volūda — Latvejas kuļturys baguoteiba. As cīš, cīš grybātu, kab aizvīn vairuok cylvāku vysā Latvejā spētu nūviertēt itū baguoteibu, tū skaiškuo kuļturu, cylvākus, dzeivesprīku, tūs atrakteivuos jaunīšus – myus. Kreize ir partū, ka mes poši kai tauta, kai vīnuota nāceja naatzeistam sevi, mes tīcamīs iz nazkū, naatteistam tū, kas myusim jau pīder. Latvejā nateik nūviertēts latgaliskais, nateik nūviertietas taidys nūmetnys kai Atzolys. Kur, pīmāram, palyka Vosoruošona? Bet mes nadreikstam padūtīs, ir juoturpyna i juoatteista Atzolu breinums – atzolīši.

Maņ beja cīš lels prīks pīsadaleit Preilūs, Atzolu seminārā (kai tys šūgod beja nūdievēts). As ceru, ka jius vysi saskotat Atzolās kū vairuok par vīnkuoršu tuseņu.
Leidz nuokomojam godam, muni jaukī draugi, partū, ka as nūteikti nagribu byut tikai „vīna goda atzolīte”! :)

Vīns puiss gotovs taiseit Latgolys karūgu. Lelā apjūmā i pīduovuot Tev i citim. Vaicuojums ir par vizualū izskotu i simboliskū nūzeimi, kai ari viesturiskū logiskumu… taitod kaidi komentari i kaidi prīšklykumi?

Ituos sadalis golvonais mierkis ir panuokt Dagdys nūvoda pusis ļaužu aktivitati i pīsadaleišonu ar prīšklykumim kūpeigajā dorbā pi Dagdys nūvoda sakuortuošonys i atteisteibys. Rokst latgaliski, latviski voi krīviski — vysleidz. Golvonais, kab ir satureigs prīšklykums!

Voi esi izdarejs vysu, lai Latveja byutu taida, kaidā Tu gribi dzeivuot? Leidzšinejuo politiskūs parteju (jeb dažaidu finansialūs grupiejumu) darbeiba Latvejā i pašreizejuo situaceja vaļstī paruoda, ka mes ar Tevi nadreikstam stuovēt molā. Voi Tu vēļ tic, ka Latveja var kliut par atteisteitu i regionaluos vierteibys (volūda, kuļtura, ļauds...) atbolstūšu vaļsti? Tod aicynojam pīsavīnuot breivūs ļaužu apvīneibai „Latgolys Saeima”. Tei nav jauna bīdreiba, tei nav vaļsts īstuode, tei nav parteja, bet gon Tova īspieja pīsadaleit taidys Latgolys i taidys vaļsts veiduošonā, kaidā gribi dzeivuot pats i kaidā gribi, lai dzeivoj Tovi bārni i unuki.

Itei nav reklama. Tys ir ciļvieceigs aicynuojums kūpā veiduot sovu regionu i sovu vaļsti iz sapruoteigim, demokratiskim, tīsiskim i gūdeigim princypim, kuru pamatā ir cylvāks – taitod ari Tu!

Vysleidz – lai cik dažaidi ļauds mes byutu, mes kūpā puorstuovam Latgolu i kūpā veidojam itū vaļsti. Mes raugam apvīnuot ļauds naatkareigi nu socialuo, finansialuo stuovūkļa, naatkareigi nu politiskuos pīdereibys, religiskuos puorlīceibys, izgleiteibys leimeņa i cytim aspektim, ar golvonū aizdavumu panuokt Latgolys i leidz ar tū ari Latvejis sakuortuošonu i uzplaukumu vysuos jūmuos.

Dīzgon aktuala problema tīm kas braukoj puori Latvejis rūbežai. Grybieju painformāt, ka ryndys lelumu, kapacitāti i gaidiešonys laiku (aptuvenū) var aptiemāt ite. Pīejamys obejis Krīvu rūbežys Grebņevys i Terehovys. Informaceja atsajaunoj kotru dīnu. Var pat pazavārt i saleidzynot sokūt nu 2007. goda. Tīsa gon tī jera viņ krovys mašynu ryndu informaceja. Bītu forši ka kaids skaitietu vāļ i vīglos mašynys.

Jau caturtū godu pie kortys Ludzā nūtiks straptautisko fotograpejis škola. Tei ir vīta, kas pīdovoi jaunejīm fotograpim ateistāt sovys zynošonys, i prūtoms pavīsotīs Ludzā, kur iz kotra sūļa ir manomys vieturis pādys, kas i veidoi tik specifiksu i skaitu vidi, keida ir mīsu rajona centrā.
Školā apzavīnosīs 13 dažodys valsts, kas vysu pasokuma padora vāļ interesantoku. Tymā dorbosīs dažodys darbneicys, kūpumā 5, kuros vadās straptautiski atzeiti i ar ļūti plašom zynošonom bogoti fotograpejis pasnīdzieji.
Gola rezultatu itai školai mes variesim redzat izstodī, kurā tiks izstodietu vysu daleibnīku redziejums iz Ludzu i tos apkortni, kei arī juo giutū zynošonu pīļītojums praktikā. Izstodi plānots atkolt 8.augustā plkst.20:00 Ludzys kinoteatrī Latgale. Tei bīs apskotāma leidz 20. septembrim kinoteatra seansu laikūs.

Malnovys vaco cīmata ļīvānu mojupm šūgod 25 godu jubileja. Kei jau atceramīs 20. jubiļeja tyka ļūti jauki nūsvinieta Malnovys muižys klietī, beja braukšona ar zyrgu, dzīdošona i kūpeiga pasiediešona vysim cīmata ļaužim. Par tū šūgod gotovojamīs svineibom, kas teik plānotys iz 31. juļi.
Plašoka infomaceja sekos vālok! :)

Pyrms laika beju pamaņiejis, ka Kuorsovā meklej gruomotvedi, seikuok losit ite. Pīduovoj īspeju nu suokuma praktizietīs i izgleiteibu prosa vysmoz videjū profesionālu, totod piec tehasa (malnovys koledža) derās.