Imants nu Baļtinovys izstuosteja maņ taidu dūmu:
«Sorkonboltsorkonais beja latgaļu karūgs. Tys nūteikti myusim juopatur par sovu! Myusim juoatguodynoj, ka Latvejas vaļstei itys karūgs ir tikai napylnu symtu godu, a myusim- latgalim- symtim!!! godu! Mes otkon naprūtam izmontuot viesturi Latgolai i latgalim par lobu i grybam suokt otkon nu nullis. Te mes varam paruodiet, cik dzilis saknis ir Latgolys viesturei. Vīneigi Latgolys karūgā varātu iz sorkonboltuo fona vieļ byut myusu Latgolys gierbūns ar grifu.

nabītu pīvilceigok, ja grifs bītu vīnkorši uzlikts iz fona, na vāļ "īrūbežots" timā sorokonajā?
i karūgūs vuspor reti kod īkšā ir īlikts teksts.
ļūti pateik krosis :)

Naradzu pamatojumu sorkonos krosys pīļitojom, it īpaši par tū ka jei ļūti naīt kūpa, ar veiksmeigi izvālātū zylū krosu. Tū varātu nūmaināt iz dzaltanū, kas varātu simbolizāt saulis gaismu Latgolā.

nui, pīkreitu inukam, par tū, ka zyls ir kai azori a dz altans — sauleite :)

Kas atsatīcās iz latgaļu karūga, tī VĪNKUORŠI NADREIKST nikuo jauna mudreit! Myusim ir sovs sorkonboltsorkonais karūgs, tei ir dziļa viesturis patīseiba, i BASTA. KA ČIUĻIM NAV SOVA KARŪGA, TOD TEI IR JŪS, NAVYS MYUSU PROBLEMA. Vajag īt ļūti vīnkuoršu i lykumeigu ceļu, kas tūmār byus ar spruodzīņa efektu VYSĀ Latvejā. I grybu zynuot — kai padareit taidu lāmumu obligatu vysim latgaļim, ka jī jū pījims i piļdeis? Tok ir juoatjaunoj politiskūs partiju kongress ar saīšonu, pīmāram, 1x divūs godūs. Tikai — cik nūpītnys lītys jis lems?

Ar karūgu vajag izdareit cīš vīnkuorši — sasaukt itaidu kongresu, sagatavuot itū vaicuojumu i pījimt sekuojūšu lāmumu:

BOLSTŪTĪS IZ LATGAĻU TAUTYS VIESTURISKŪS TRADICEJU PIECTECEIBYS, PASLUDYNUOT 27. APRELI (KOD TYKA SASAUKTS I LATGAĻU KONGRESS 1917. GODĀ) PAR LATGAĻU TAUTYS KARŪGA I VĪNEIBYS DĪNU.

Tod navajadzātu kastīs tik dziļuos viesturis lītuos, kai naseņ lyka prīškā Ontons Slyšāns par Viļaku… Viļaka nanūstruoduos. Storp cytu, Igaunejā ir Karūga dīna, bet Latvejā nav. Tys ir gudri juoizmontoj, cikom čivuļi apzūg vaļsti, navys par jū dūmoj. I vyss, nikaidys publiskys pliešonuos ar čiuļim. Lai jī vāluok klīdz, tikai pret viesturis patīseibu jī nu nikuo gudra navarēs pasabļausteit. Tys vīnolga byus inteliģents latgaļu kūlāks pa čiuļu nagudruokuos dalis purnim. Mes itamā dīnā tod varēsim reikuot patriotiskus pasuocīņus vysā Latvejā, politiskys demonstracejis Reigā par jebkurom sajādzeigom praseibom Latgolys lobā ic. lītys. Nikas nav stypruoks par vīnkuoršu, saprūtamu, iz viesturis baļsteitu tradiceji.

Sorkonboltsorkonais latgaļu karūgs ir godu symtym vacs, i teiši tuo dēļ nu juo nadreikst atsakuopt, bet 1917. goda 27. apreļs ir vyssaprūtamuokais i vyssvareiguokais datums myusu jaunuokūs laiku viesturē, lai jū varātu bez sevišķis pretesteibys pījimt kai Karūga i Vīneibys dīnu poši latgaļi, kur puorejī tik i tai kaseisīs pretim. Nikuo lobuoka nivīnā kronikā mums vīnolga naatrast.

Vīneigo informaceja, kas zynoma par par it kai Latgaļu (Latvīšu) karūgu ir sekojūša.( 1279. gads. Atskaņu hronikā aprakstīts Nameja vadītais zemgaliešu karagājiens pret Livoniju. Cīņai pret viņu Rīgā ieradusies Cēsu zemessargu nodaļa ordeņbrāļa vadībā: Kā zemes sargi uz Rīgu steidza / Vēl Cēsu kopa, kā man teica. / Kad kara ziņu dzirdēja, / Viens brālis simts vīru atveda. / Tie nāca braši, diženi; / Šīs kopas karogs sarkans bij, / Turklāt ar baltu svītru tas / Pēc cēsinieku parašas./ Par Cēsīm saucās pils tur kāda, / Tās karogam ir krāsa tāda. / Šī pils ir latviešos, to es / Jums varu teikt; tur sievietes / Kā vīri jāj, tāds paradums / Ir viņām. To patiesi jums / Es saku, ka latvju karogs ir tas. )
Ar šīm vārsmām tiek pamatota Latvijas karoga krāsu izvēle.) Latgaļi ir pamatā myusdīnu latgalīšim, bet senī latgaļi apdzeivoja gon daļu Krīvejis pīrubežis, gon Vidzemis lelu daļu, gon Boltkrīvejis daļu. Te byus nūroda: upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/13/Baltic_Tribes_c_1200.svg/300px-Baltic_Tribes_c_1200.svg.png
Informacija par myusdīnu LR karūgu: Kā zināms, Tērbatas universitātes latviešu studenti jaunlatvieši bija tie, kas 19. gadsimta 70. gados cēla gaismā viduslaiku Atskaņu hronikas ziņas par sarkanā un baltā kombināciju latviešu karogā.
Par nelaimi, senā hronista sniegtās ziņas bija tik skopas, ka 20. gadsimtā sākuma paaudzei pašai nācās iztēloties, kāds šis karogs varēja būt bijis. Vēl Pirmā pasaules kara gados latviešu priekšstati par sarkanbaltsarkano stipri atšķīrās no tā, ko redzam plīvojam mastā šodien.

Visa pamatā ir Atskaņu hronikas epizode, kas stāsta, kā ordeņa mestrs Gerhards fon Kacenellenbogens, 1279. gadā saņēmis ziņu par zemgaļu vadoņa Nameja gatavoto uzbrukumu, pulcinājis savus bruņiniekus un viņu vasaļus. No Cēsīm (Vendenes) ieradušies ap 100 vīru. Brīvā tulkojumā no vācu valodas hronista sacītais par viņu nesto karogu skan šādi: ''Kā es patiešām varu sacīt, ar baltu svītrots un sarkans ir latviešu karogs." Spiesti samierināties ar apziņu, ka tuvāk ko uzzināt vairs nekad nebūs lemts, pētnieki piedāvā divas versijas: vai nu karogs tiešām bijis pazīstams reģionā vēl no pirmsvācu laikiem, vai arī saskaņā ar ordeņa karaspēkā valdošo kārtību, kad katra vienība pulcējās ap noteiktu karogu, cēsniekiem tas dots. Lai nu kā, kad vācu lietotie Vidzemes un Kurzemes vēsturiskie krāsu salikumi pašapziņu ieguvušajai latviešu sabiedrībai vairs nelikās pieņemami, tās locekļi katrs pats varēja iedomāties, kādā tonī bijis sarkanais un kā izkārtotas svītras. Patiesībā par to galvu lauzīt ilgi neviens neuzņēmās. 1905. gada revolūcijas dienās latviešiem iecienītākais bija sarkanais karogs, bet ASV dzīvojošie tautieši Pirmā pasaules kara gados vispār lietoja karogu ar zaļu, zilu un zeltainu svītru. Arī kad 1915. gadā tika sludināta ''pulcēšanās zem latviešu karogiem'', lai stātos strēlniekos, karogs šajā gadījumā bija itin abstrakts jēdziens, kas drīzāk nozīmēja karaspēka daļu karogus.

Pirmais mūsdienu Latvijas karoga prototips tika izgatavots 1916. gadā pēc žurnālista un pedagoga Jāņa Lapiņa ieceres. Viņš to izlika savā dzīvoklī Valmierā un pastiprināti popularizēja karoga ideju strēlnieku rindās. Karogu šūdinātāja bija Lapiņa nākamā dzīvesbiedre Valmieras bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straume. Pirms tam inteliģentu aprindās bija strīdi, vai hronists, rakstot ''ar baltu svītrots'' (''mit weiss geschnitet''), domājis vienu vai vairākas baltas svītras ''kā matrača drēbei''. ''Tas būtu ļoti oriģināls karogs, bet krievu valdība tādu kvalificētu kā sarkano karogu. Turklāt sarkans karogs ar daudzām mazām svītrām likās nepraktisks, jo tajā būtu pārāk daudz vīļu. Tāpēc 1916. gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans balts sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībā apmēram 1:3. Estētikas likumi māca, ka lielumus zelta griezuma attiecībās atzīst par visskaistākiem samēriem. Sarkans balts sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas, bez šaubām, bija daudz efektīgāk,'' vēlāk rakstīja Jānis Lapiņš. Tā pa īstam sarkanbaltsarkanais guva atzinību tautā 1917. gadā, jo to visdažādākajās krāsu kombinācijās un ar visdažādākajām emblēmām un uzrakstiem plaši lietoja latviešu strēlnieki. Tajā pašā gadā iekrāsot karogu ķiršsarkanu ieteica literāts Linards Laicens un vēlākais diplomāts Oskars Voits. Saule karogā tomēr neiedzīvojās, bet minētais tonis palika, jo tika uzskatīts par latviešiem raksturīgu.

08.12.2007
Autors: Viesturs Sprūde.
Latgola, kai viesturika teritoreja izaveido piec 1629. goda Altmarkis pamīra. Latgola tod saucās par Inflanteju. Ta byus nūroda uz karti: upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/2c/IRP_Livland_voivodship.PNG

Inflantejis (myusdīnu Latgolys) gierbūņs beja sudrobots grifs uz sorkona vairūga. Itis ir eistais simbols, kas pīdarāja Latgolai apmāram 150 godus (leidz Žečpospoļitis pyrmajai daleišonai 1772. gadā). īprīkš gon itis simbols acatīca i uz Vidzemi, i Igaunejis dīnvydym (Puordaugavis hercogistā).
Latvejā karūgi ir:
Sieļim: Ilūkstē 1995. gadā Sēļu gada ietvaros tika dibināta Sēlijas asociācija, kura šobrīd ir Zinātņu akadēmijas sastāvā. Pirmais Sēlijas kongress 1999. gadā notika Aknīstē, Sunākstē un Viesītē. Toreiz Aknīstē pirmoreiz uzvijās sarkanbaltzaļais karogs, kas nu kļuvis par Sēlijas simbolu.

Lībīšym( Karogs iesvētīts un pirmoreiz uzvilkts mastā 1923. gada 18. novembrī Irbes mācītājmuižā (Mazirbē). Šo dienu līvi atzīmē kā Karoga dienu. Par godu karoga iesvētīšanai, līvu dzejnieks un kultūras darbinieks Kārlis Stalte sacerēja dziesmu «Plagā loul» (Karoga dziesma) ar F. Mihlhauzena mūziku. Oficiāli karogs atjaunots 1988. gada 26. novembrī, Līvu Savienības atjaunošanas dienā (līdz 1993. gada 20. februārim Līvu kultūras savienība). Tomēr jau 1969. gadā Dziesmu svētku simtgadē Igaunijā grupa līvu piedalījās ar savas tautas karogu.
Līvu Savienība kā savu oficiālo simbolu izmanto arī emblēmu līvu karoga krāsās.)
Sēļim: Ilūkstē 1995. gadā Sēļu gada ietvaros tika dibināta Sēlijas asociācija, kura šobrīd ir Zinātņu akadēmijas sastāvā. Pirmais Sēlijas kongress 1999. gadā notika Aknīstē, Sunākstē un Viesītē. Toreiz Aknīstē pirmoreiz uzvijās sarkanbaltzaļais karogs, kas nu kļuvis par Sēlijas simbolu.

Suitym:http://www.suitunovads.lv/lv/simbolika/

Kurzemai ( Zemgaļai, kai Kurzemis hercogistis sastovdaļais) lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kurzemes_Hercogistes_karogs.gif

Pat myusdīnu LR karūgu ir josecinoj, ka to sakņis meklejamys Cāsu apkortnī, kas ir myusdīnu viseistoko Vidzema. Latgola ir vairok saistāta ar senū latgaļu valstiskū veidojumu Jersiku. Beja vāļ cyti, kai pīmāram Tolova, Kūkņasa… Vidzemnīki ir tīši taidi poši senū latgaļu (kaut ar zynomu lībīšu pīmaisejumu) seņči, kai myusdīnu latgaļīši.
Pīmaram, ciesinīki uzskota, ka LR karūgs ir saistāts ar jūs pylsātu i apkortņi: www.diena.lv/lat/arhivs/riga-un-novados/cesis-latvijas-karoga-vesture
Ja runojūt par radzamū karūgu, tod jam varātu byut tada simboliska nūzeima:
Zilo krāsa simbolizej Latolys dobu — azarus (Zylū azaru zamia), upis i debess. Heraldikā zilo krosa apzeimej breiveibu, mūdreibu, neatlaideibu, likumiebu, labkojiebu i patriotismu.

Balto krāsa simbolizei saules gaismu. Heraldikā balto krāsa apzeimej mīru, teireibu, navaineibu i tykumeibu.

Sarkano krosa simbolizej Latgolys saistību ar senajym baltym (latgaļim), baltu vīnotebu i viesturiskū atteisteibu – Livonijis konfederaciju, Pordaugavas hercogisti, Inflantijis vaivodeju, Krīvejis imperiju un Latvejis Republiku. Heraldikā ar sorkonū krosu apzeimej drūsmi i iztureibu.

Sudraba grifs ir Pordaugavys hercogistes un Inflantijas vaivodijis simbols. Heraldikā grifu ļūti bīeži lītoja i jūprūjam lītoj zamīs apkort Baltejis jiurai.
Viduslaikūs grifu uzskateja par vīnu nu Kristus (divas dabas vīnā personā), goreigos varas i Rūmas pāvesta simbolym.
Heraldikā grifs simbolizej drūsmi i nūteikteibu, tū vynmār attāloj, kai spieceigu un varenu monstru. Grifs heraldikā taipat teik uzskatāts par bogoteibu sorgu.

Visim simbolim karūgā ir saisteiba ar Latvejis valsts simboliku, kas tika īvīsta 1922. godā. Pirmkort, grifa izskots imts nu Latvejis gierbūņa, kur grifs simbolizej Latgolu i Vidzemi. Karūga izmārs i krosu proporceja ir taida, kai Latvejis karūgam. Taidu poša tradīcija ir jaundarinotajīm lībīšu i Sielejis karūgim. Zilo krosa ar taidom pošom proporcijom ir Rāzekņis karūgā, tikai zylo krosa ir tymsoka.

Viesturnīks naasu, par tū atsazaciešu nu komentarim.

Karūga populariziešonai varās izveidot maikys karūga stilā, zyla i pa vydu bolto streipe (zīmys variantam ar garom rūkom), ka taidu apstyprynosit. As jau navaru sagaidāt, kod varās taidu uzvilkt uz sovim placim :) Biznesa cylvākim, var sataisāt šlipsti ar grifu.

Par tū bītu ļūti labi itū naatlikt uz vāloku laiku.
Pīdovoju uztaisāt atsevišku mojis lopu, kur lītotoji var davīnot sovus karūga variantus ar pamatojumu. Tod apmeklietoji i/ci eksperti lems par lobu kaidam. Itam pūsmam pat navāg mojis lopu, var vīnkorši syutāt uz e-postu ci porostū postu :)
Bolva as dūmoju īspaideiga, ka tīšy tovs variants apstyprynots par latgolys karūgu. Nu bet ja kaidam napīteik, tod var i pīsūļāt kaidu bolvu, ka bīs sponsori.
Ūtrīs pūsms varātu bīt bolsošana par karūgu, ar vorda i uzvorda atstošanu pi kotra bolsa.
Bet itam vāg ļūti lelu atbolstu nu medejim, par tū pyrms suokt, vāg painteresietīs pi populārokīm latgolys medejim. Voi jī pīkris.

Senī leti-latgaļi ejūt karuot īpyna sovā apgierbā sorkonys i boltys driebis striemeleitis i Austrejis karūgam ar itū nikaida sakora nava,pī tam ka laikā kod tyka aprakstiets vysim zynāmīs nūtykums par 100 veirym nu Ciesim, atskanis hronikūs,ni Austreja pastovieja kai valsts ni karūgs jei bejis.Pī tam reimju hronikā skaidri raksteits -/Viens brālis simts vīru atveda./,taitod ordeņa bruoļs bej vīns-vīns gotlandīšu bruninīks i 100 letu VEIRU,piļneigi pīļauju ka storp tīm 100 letim beja i vendi,pa cik iz tū laika pūsmu vendi apdzeivo ciesu apkuortni,bet puorsvorā tī beja latgaļi kas apdzeivuoja plošis teretorejis i tagadejā Latgolā i vidzemī i driša i polockā Boltkrīveji i Krīvejis teritorejī i dīziņ vai 100 latgaļu ītu zam sveša karūga kū nas vīns bruninīks.

Taitod,sorkons ar boltu sveitru ir latgaļu karūgs,bet kas pascie kaidom ir juobyun proporcejom,kaidai sorkonuo tuoņa nūkruosai i vai sveitra beja pa gorizontam vai pa vertikalei,vai pa diagonalei-škārsam vai viļņuota.
Itys ir apsprīžams.
Bet kruosu ideji naaizticit!!!

Sorkons ar boltu sveitru.

Ita byus informaceja par Austrejis karūgu angļu volūda en.wikipedia.org/wiki/Flag_of_Austria i latvīšu volūdā www.ltdkarogi.lv/20/?doc=valsts&id=14&lang=1 Taitod ziņis par sotkon bolt sorkonū Austreis karūgu ir kūpš 1191. goda.

Kā vēsta leģenda, pēc kaujas pie Akonas 1191.-taitod tei ir tikai legenda.
Sarkanā un baltā krāsa pirmo reizi konstatēta Bābenbergenas hercoga Frīdriha II zīmogā 1230. gadā. -te runa īt par zeimūgu.
taču oficiāli tās pirmo reizi tika izmantotas 1786. gadā. Līdz tam laikam gandrīz vai biežāk tika lietoti dzeltenmelnie impērijas karogi. -dzaltonmalnī

Atskaņu,jebšu reimju kronika, kuros autentiskums ir vairokkort porbaudiets ir sarakstāta 1279. – 1290. apmāram, i tī jau miniets, ka tys ir letu karūgs,kronikys ators tū pat uzsver,vai tod ordeņa broļs kas ir rakstiejs itū kroniku,lai slavynotu broleibys krysta kara gaitys pīdievietu kū taidu pakļautajīm ,naseņ kristietīm pagānim-dūmoite logiski

Kasto, Kurto sprīde nasenj par karūgu,ci zyn kaids kū pīspride?