2010. goda 21. martā Reigā ir dybynuota Meierovica bīdreiba par progresivom puormaiņom („Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”), kas ir leidzeiga ari breivūs ļaužu apvīneibys „Latgolys Saeima” idejai.
Meierovica bīdreiba pīprosa kvalitativu, atvārtu politiku i aicynoj sabīdreibu iz aktivu leidzdaleibu, aicynoj dareit aktivus cylvākus vysā Latvejā, sasadorbuot, veiduot reģionaluos atbolsta grupys.
Sabīdreibys leidzdaleiba ir demokratejis pamats, Meierovica bīdreibys mierkis ir pulcynuot kūpā cylvākus, kam svareiga Latvejis nuokūtne i kas ir gotovi veļteit sovu laiku i energeju, īguļdeit sovys zynuošonys, kab politika Latvejā kliutu kvalitativuoka.
„Latvejai vajadzeigs myusu vysu pilsūniskais idealisms! Mes asom apsavīnovuši bīdreibā, kab Latvejis vaļstī nūtyktu vajadzeigys i lobys puormainis. XX godu symta suokumā myusu prīškguojieji prota izveiduot laikmeteigu Eiropys vaļsti. Tagad tys juovar myusim. Mes asom gotovi zīduot sovu laiku i energiju, kab Latveja kliutu par dinamisku, pašapzineigu i cīnejamu XXI godusymta rītumvaļsti.Asom apsavīnovuši bīdreibā, kab uzlobuotu myusu vaļsts politiku. Politika nav i nadreikst byut šaurys politiķu grupys nūsadarbuošona. Kotra bolsuotuoja tīseibys i pīnuokums ir leidzadareit. Mes asom apsavīnovuši bīdreibā, kab aicynuot Latvejis pylsūņus byut praseigim. Ka mes tū napīpraseisim i nadareisim poši, tod nabyus lobys školys i slimineicys, konkurietspiejeiga augstuokuo izgleiteiba, gūdeiga vide uzjiemiejdarbeibai, taidi politiki i taida vaļsts puorvaļde, kas kolpoj sovu pylsūņu interesem. Tei nasarass, ka nabyus myusu — bolsuotuoju leidzdarbeibys”, tai raksteits bīdreibys dybynuošonys manifestā.
„Meierovica bīdreiba par progresivom puormaiņom” nav politiska parteja, tei ir navaļstiska organizaceja, uorpus partejom stuovūša bīdreiba. Progresivys puormainis politikā, cilvāku leidzdarbeiba, īsasaisteišona ir vajadzeiga napuortrauktai, a na tikai reizi četrūs godūs.
Bīdreibys darbeibā byus divi virzīni: pyrmkuort, veicynuot atvārtu politiku, tiktīs ar cylvākim vysā Latvejā, aicynuot formulēt prīšklykumus, leidzadareit, kab nūtyktu izmainis kai vaļsts politikys, tai ari pašvaļdeibu leiminī. Utrkuort, puļcēt ekspertus, kab, jemūt vārā īdzeivuotuoju īsaceumus, izstruoduotu prīšklykumus, kai puormainis izdoramys.
Bīdreibys dybynuotuoju vydā ir Georgs Andrejevs, Ingrīda Blūma, Lolita Čigāne, Kristīne Drēviņa, Sarmīte Ēlerte, Jānis Garančs, Alvis Hermanis, Ojārs Kalniņš, Atis Lejiņš, Ingrīda Meierovica, Ilmārs Mežs, Uģis Rotbergs, Gustavs Strenga, Tālis Tīsenkopfs, Anna Žīgure i citi. Seikuoka informaceja bīdreibys sātys lopā
Ituos bīdreibys izaveiduošona, ir papyldu stimuls ari „Latgolys Saeimai” suokt aktivuoku darbeibu, deļ tam aicynoju īsapazeit ar tuoluok publicātū oficialuo paziņuojuma malnrokstu par „Latgolys Saeimu”. Sovu pīkrisšonu, komentarus voi prīšklykumus aicynoju syuteit iz e-postu latgolyssaeima@gmail.com
Tikai kūpā mes varam uzlobuot dzeivi Latvejā!
Jurs Viļums, vīns nu „Meierovica bīdreibys par progresivom puormaiņom” dybynuotuoju, jureits@jureits.lv, 26393531
Pyrmuos presis relizis pīduovuotuo redakceja ->
Latgolys Saeima
Sabīdriski aktivī latgalīši veidoj „Latgolys Saeimu” – tei nav bīdreiba voi politiska organizaceja, bet gon kūpeiga breivu ļaužu apvīneiba, naatkareigi nu cylvāka socialuo, finansialuo stuovūkļa, naatkareigi nu politiskuos pīdereibys, religiskuos puorlīceibys, izgleiteibys leimeņa i cytim aspektim, ar golvonū aizdavumu panuokt Latgolys i leidz ar tū ari Latvejis sakuortuošonu i uzplaukumu vysuos jūmuos.
„Latgolys Saeima” īzastuoj par vīnuoteibu vysu latvīšu vydā Latvejis vaļsts atteisteibai i tūs princypu īvāruošonai, kuri ir myusu kūpejais montuojums nu Latvejis vaļsts izveiduošonys pyrmsuokumim. (1917.goda Latgolys I kogresa lāmums: „Mes, Latgolys latvīši, apsavīnuodami ar Kūrzemis un Vydzemis latvīšim, paturēsim sovu pošvaļdeibu, pylnu pošnūteikšonys tīseibu volūdys, ticeibys, školu un saimesteibys, kai ari zemis vaicuojumā...”)
Deļ tam „Latgolys Saeima” par sovys darbeibys pamatvierteibom izvyrza: latgalīšu volūdys interešu aizstuoveibu, myusdīneigys izgleiteibys sistemys atbolstu, kai ari vaļsts varys decentralizacejis procesa veicynuošonu – regionalu pašvaļdeibu izveidi, kab nūdrūšynuot Latgolys ekonomisku atteisteibu i latvisku (latgalisku) Latgolu ar kulturys vierteibu saglobuošonu nuokamajom paaudzem.
Sabīdreibai vajadzeigs objektivs i kritisks redzīņs iz Latgolu puorstuovūšū politiķu darbeibu. Leidzšinejuos darbeibys izviertejums i kūpeigs redzīņs par tuoluoku regiona interešu puorstuovnīceibu vysūs vaļsts leimiņūs. „Latgolys Saeima” paredz gatavēt i publicēt rokstus par sabīdreibai svareigim tematim.
Apvīneiba „Latgolys Saeima” veiduotīs suoce 2009.goda vosorā i niu tymā isasaistejuši: Jurs Viļums, Ilga Šuplinska, Imants Slišāns, Valentins Lukaševičs, Guntis Rasims, Maruta Latkovska, Arturs Uškāns, Janīna Kursīte, Ontons Slišāns, Oskars Orlovs, Gunta Mežule, Rolands Piļka, Valdis Viļums, Guntars Lauders, Juoņs Rimšāns, Juoņs Rutka, Arnis Slobožanins, Elmārs Ciganovičs, Edmunds Kadakovskis, Oļegs Anosovs, Harijs Bernāns, Valdis Labinskis, Laura Sondore, Andris Slišāns, Eriks Kondrats, Arvids Turlajs, Ruta Daniļeviča, Sanda Čingule, Daiņs Platacs i citi aktivi latgalīši.
Īzasaisteit teik aicynuots sevkurš cylvāks, kas aplīcynoj sovu gataveibu sasadorbuot „Latgolys Saeimys” izvirzātūs princypu īvāruošonā, kai ari sovu lāmumu pījimšonys naatkareibu nu sevkura finansiala voi politiska spāka.
Apvīneiba atbolsta 21.martā Reigā izveiduotū Meierovica bīdreibu par progresivom puormaiņom („Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”, ). „Latgolys Saeima” atbolsta bīdreibys izsaceitū pīrasejumu par kvalitativu, atvārtu politiku i aicynoj sabīdreibu iz aktivu leidzdaleibu, aicynoj kūpā dareit aktivus cylvākus vysā Latvejā, sasadorbuot, veiduot atbolsta grupys regionūs i vītejuos pašvaļdeibuos.
Īsōkuma ideja Meiroviča bīdreibai loba, tikai cik Jī patīseibā ir lobi, tū parōdeis laiks! As uzskotu, ka golvonīs ir stypra Latgaļa — myusu latgaļu vīnōteiba i gūdeigi latgaļu cylvāki. Lobōk popularizejam «Latgolys Saeimas» ar Juri Viļumu prīkšgolā!
Komentari (3)
RSS sateit / rozteitjuoneits
elmis
RolandsPilka
Tikai registrātī lītuotuoji var īraksteit komentarus.