vyss numurs issuu.com
vyss numurs .pdf formatā

I kai īprīkš kotra lopa .png formatā:
1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa
7. lopa
8. lopa

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa
7. lopa
8. lopa

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa
7. lopa
8. lopa

Pagaidom taidā veidā likšu. Ka kaids zyn ārtoku veidu, tod lyudzu īkomentejit.
I caru, ka kuorsovys dūme napīzasīsīs par autortīseibom.

Pedejo reizi Dagda biju, kad bija kadi 7-8 gadi!
Ir liela velesanas atbraukt atpusties ziemassvetkosi uz Dagdu.
Ja nau gruti kurs varetu ieteikt kadu labu krogu jeb klubu Dagda!
Un kadu viesnicu vaj vietinu kur apmesties!
Busu loti pateicigs par informaciju!

Pīvīnojūt jaunu temu kaidā nu kūpeigajim dīnrokstim, automatiski teik nūsyuteita e-posta viestule visim tuo skaiteituojim…

deļ tam pīzavīnoj «Latgolys Saeimai» nūspīžūt iz «kontaktdakšu» (logo zam dīnroksta nūsaukuma) :)

Dīva noms te ir kolnā, bet lejā
Azars, par dabasim zyluoks.
Gudram šļahtičam* muiža te beja,
Daga ilgi tei namīru laikūs,
Aiz tuo mīsteņam vuords itaids tykuos.

*Kazimirs Buinickis (1795-1875) — Pūļu tauteibas rakstnīks un sabīdriskais darbinīks, kulturviesturisku romanu par Latgolu autors. Dagdys muiža dadzynuota 1863. godā.

autors: Juoņs Rapša

Baigi interesanti. Dūme vaira pīktdiņos nastrodos. Ziņos par Saleņīka karjeru Vidis dīnesta veiktom porbaudom (laikam kotram Zeļcu īdzeivotojam personeigi). Žāļ, ka na publiski, bet tai ka mes vīns ūtru pazeistam, tod tuvokajā laikā par itū nūteikti atsarakstiešu. Iznūmos Veitolu pamatškolys āku, nu kuros sataisēs mednīku bāzi. Prīkš kam jū vādzāja remontāt? Saciešu gūdeigi izaver piec mahinacejis.

Vai esi izdarījis visu, lai Dagdas novads būtu tāds, kādā Tu gribi dzīvot?
Vai Tu tici, ka Dagda var kļūt par attīstītu novadu un rādīt priekšzīmi visai Latgales un arī Latvijas izaugsmei? Kā to panākt? Cerēt uz palīdzību no malas, no augšas, no aizmugures...? Tā ir mūsu sabiedrības nelaime, ka gadu desmitiem un gadu simtiem neesam spējuši pa īstam sadarboties paši savā vidū, bet varbūt tomēr varam pašaizliedzīgi un bez savtīgu interešu lobēšanas, bez partiju un ekonomisko grupējumu ietekmes izveidot spēcīgu novadu, reģionu un valsti?

Dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne pieminekļa „Vienoti Latvijai” izveidošanas 70.gadadienas svinībās izteica apbrīnu par mūsu senču ideāliem un spējām apvienoties izveidojot un divas reizes atjaunojot „Latgales Māru”, un vēl viņa uzdeva retorisku jautājumu: „Bet ko mūsu paaudze atstās nākamajām?” Kādā Latvijā ir pelnījuši dzīvot mūsu bērni un mazbērni?

( Skaiteit tuoļuok )

Dažaiduos puorstaipteikla diskusejuos, kuruos par Latgolai aktualim vaicuojumim īzasaista na tikai latgalīši, bet ari cytu nūvodu ļauds, reidzinīkus īskaitūt, naratai bejuši izsaceiti puormatumi latgalīšim, ka eistineibā myusim nikai nainteresejūte nūvoda stuovūklis juo kūpeibā – voi tī runa byutu par latgaļu volūdys statusu, voi ar cytim nūvodim nasaleidzynuojami leluokū bezdorba leimeni, nūvoda saimesteibys pagrimšonu daudž dziļuok par vysim cytim Latvejis nūstyurim itt. Puormasts teik pavysam konkretai – par itaidu pasalaišonu dalīcynuojūte tys, ka Latgolys ļauds leidz šam breižam navā izveiduojuši nivīnu eistynai latgalisku politisku organizaceji, kas par nūvodu ceineitūs vysys Latvejis mārūgūs, golvonūkuort parlamentā, t.i., Saeimā.

Par tū maņ ir vaicuojums vysim „Latgolys Saeimys” dalinīkim i cytim, kas jai vēļ dasavīnuosīs – kaidā politiskajā vierzīnī tāmātai ir juobyut taidai Latgolu puorstuovūšai partejai? Piec muna redzīņa jai nūteikti juojam atbolsts viesturis nūtykumu veiduotojuos tradicejuos. Zam svešu i nažieleigu laiceigūs varu spīdīņa olpym vīneigais latgaļu tautys bolsts i sorguotuoja beja katuoļu Bazneica. Bet šudiņ daļa sabīdreibys jai par tū atmoksoj ar bezdīveibu, vīnaldzeibu i cytim nuoveigim grākim. Tok itī grāki pyrmā kuortā īt par slyktu pošai tautai, kura nasaturīs pi Dīva lykumu. Vysdreižuok, ka teiši deļ tuo niulejūs laikūs, kur atjaunuotajā breivajā Latvejā nūvoda ļaudim jau padsmit godu beidzūt beja īspieja kai nakai sevi sajaust, izprast, vysa golā – izsist sevi cauri vysom nasaprašonom i izdareit korektu, bet styngru spīdīni pret Reigys birokrateji i juos aprūbežuoteibu vysys vaļsts i Latgolys lītuos, tūmār nu tuo vysa tikpat kai nikas nav izadevīs. Leluos partejis da Latgolai puorsvorā ir braukuojušis piec vālātuoju bolsim, bet jūs syuteituos soldonuos laksteigolys, lelūs mārūgūs jamūt, ir dorbuojušuos tikai sovam privatam lobumam.

I tai – lyudzu apsprīst dūmu par LATVEJIS KRISTEIGI SOCIALUOS SAVĪNEIBYS dybynuošonu, kur itei parteja ījimtu kreisi centriska spāka vītu vaļsts politiskajā „dardedzē”, styngrai īzastuojūt pret vasalu ryndu Reigys liberaļu vysatļauteibys, kapitala plieseiguma i cītsirdeibys pret tautu radeitajom krūpleibom, kas tagad izsyuc sabīdreibys spākus.

LATVEJIS KRISTEIGI SOCIALUO SAVĪNEIBA – Tovys dūmys i bolss „PAR” voi „PRET”?