Grybieju pastostāt, ka šovā dzīdūšo ģimeņe pīzadolās Eriņu ģimene, tymā skaitā i mīsu nūvodnīki malnovskī — Vuorkaļu ģimene.
Pyrmejā prīkšnasumā jī daboja augstuokos atzeimis (10-10-10). Vēlam veiksmi i turpmuok.

I ļūti pateikami komentari youtube.

Sistema pa lelai daļai ir izstruoduota i var dorbuotīs. Tagad leluokais vaicuojums ir — cylvāku īsaisteišona kūpeigai sadarbeibai, deļtam acynoju vysus kūpeigi stuosteit ari citim aktivim ļaudim par apvīneibu «Latgolys Saeima» i aicynuosim jūs pīzaregistrēt itymā sistemā!

Īvods par apvīneibys «Latgolys Saeima» ideji ir puozaverams ite, bet tagad dalikšu ari apvīneibys darbeibys strategijis puors pamatprincypus, kurus prūtama līta varit ari papyldynuot:

( Skaiteit tuoļuok )

Anita NOVICKA

No 17. līdz 21. augustam mazpulcēni, piedaloties mazpulku nometnē Pa mamuta pēdām, Ludzā un tās apkārtnē meklēja mamuta pēdas. Nometnes nosaukums izvēlēts pamatoti. Izrādās, Ludzas Novadpētniecības muzejā ir apskatāms mamuta apakšstilbs un zobs, kas atrasts tuvējā apkārtnē.
Patiess prieks, ka nometne šogad notiek. Ilgi tika gaidīta atbilde, vai ir piešķirts finansējums. Zemkopības ministrija nometnes rīkošanai finansējumu nepiešķīra. Toties nometni nolēma atbalstīt Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Salīdzinot ar citiem gadiem, nometnes dalībnieku skaits ir pavisam neliels — 62 mazpulcēni un 15 mazpulku vadītāji no visas Latvijas. Ir bijušas nometnes, kurās piedalās pat 700 mazpulcēnu. Pirmoreiz nometne nenotiek skolā, bet gan brīvā dabā — pilskalnā. Liela daļa mazpulcēnu atzina, ka nometnē valda ļoti latgaliska gaisotne, visapkārt skan latgaliešu valoda.
Nometnes programma ir ļoti piesātināta. Nav neviena brīva brīža. Tas prasa lielu izturību no mazpulcēniem un milzīgu atdevi no Rīgas klubiņa – bijušajiem mazpulcēniem – pašreizējiem studentiem, kas gan organizē un vada aktivitātes, gan risina sadzīviskas dabas jautājumus, gan gatavo ēst un gatavo malku ugunskuram. Ludzas Bērnu un jauniešu centra (BJC) direktore Eleonora OBRUMĀNE par viņiem saka tā: — Ja nebūtu Rīgas klubiņa biedru, tad nebūtu nekā.

Saulrieta diena
Pirmdiena, 17.augusts, ne velti bija nosaukta par Saulrieta dienu, jo nometnes dalībnieki pilskalnā kopā pulcējās tikai tad, kad Saule nozuda Mazajā Ludzas ezerā. Nometnes atklāšana sākās ar svētvakaru Ludzas Romas katoļu baznīcā. Mazpulcēniem muzikālu sveicienu sūtīja grupas Ekspresija dalībnieki Viktorija Anciferova un Vitālijs Morozovs. Mazpulcēni, dziedot un sadodoties rokās, vienojās kopīgā dziesmā We Are The World (Mēs esam pasaule.) Dziesmas vārdi ir ļoti atbilstoši mazpulcēnu darbībai un dzīvesveidam — mēs esam pasaule. Mēs esam tās bērni. Mēs esam vienīgie, kas var padarīt savu ikdienu krāšņāku — jeb tikai strādājot, saviem spēkiem mēs varam padarīt pasauli labāku. Satumstot, tika iekurts vienotības ugunskurs, kurš turpmāk katru vakaru sildīja jauniešus.
Mamutu diena
Otrdien mamutu mednieki iepazina senāko Latvijas pilsētu. Mazpulka vadītāju Ainu, ļoti pārsteidza Ludzas Novadpētniecības muzejs. Aina:
— Muzeja ekspozīcija ir ideāla. Manuprāt, tā ir vērtīgāka par Brīvdabas muzeja ekspozīciju. Viss ir tik vienkārši izskaidrots. Šeit skudriņa palielināta… Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai mazus bērnus iepazīstinātu ar dabas pasauli.
Šī diena pārsteidza ar stipru lietusgāzi. Taču par to īpaši neviens neuztraucās. Ja izmirks telts, var gulēt BJC, mantas var izžāvēt, jo emocijas, kuras gūtas, vizinoties ar plostu pa Mazo Ludzas ezeru, citādāk iegūt nevar. Plostošana bez lietus nebūtu nekas īpašs. Burvīgi, ka lija, un vēl burvīgāk, ka, atgriežoties BJC, varēja izžāvēt samirkušās miesas un drēbes. Paldies Inārai KONOVALOVAI par siltuma padevi BJC. Pateicoties tam, visi ir veseli, neviens nav saaukstējies.
Šī diena bija aktivitāšu pilna mazpulku vadītājiem, kas nometnēs rosās tāpat kā mazpulcēni. Nometnes ir vienīgais laiks, kad iespēja atpūsties ir arī mazpulku vadītājiem. Tie tika īpaši lutināti. Vadītāji apmeklēja frizētavu, un viņiem tika uztaisīts manikīrs. Tika apmeklēts Latgales skaistākais daiļdārzs, vakarpusē notika tikšanās ar Līgu Rundāni. Līga iepazīstināja ar drāmas terapiju, dažiem tās paņēmieniem, kurus izmantojot, var labāk izprast sevi, tikt galā ar grūtībām, piemēram, saskarsmē ar cilvēkiem un ne tikai.
Mazpulcēni diskutēja, kas ir labs vides projekts, kā to realizēt, lai tas sniegtu maksimālu ieguldīju vides izglītībā, aizsardzībā, zaļā dzīvesveida popularizēšanā. Notika mēmais šovs, kura dalībnieki attēloja īpašību, kas nepieciešama, lai realizētu labu vides projektu. Nometnes beigās tika izveidota fotoizstāde Veseli vidē vienoti un izstrādāta ideja reāla vides projekta īstenošanai. Eleonora skaidro, ka šāda diskusija par vides projektu ir nepieciešama, jo jaunieši bieži vien realizē projektus tāpat vien, neapzinoties, ka līdz ar to viņi veic ieguldījumu vides attīstībā, vides kvalitātes uzlabošanā. Viņi neapzinās, ka veic ļoti lietderīgu darbu.
Vakarpusē mazpulcēni grieza latviešu dančus un lustējās kopā ar Daci un Ilmāru Dreļiem. Tad devās nakts trasītē, pa pilsētas parku. Izejot visu trasi, nometnes dalībnieki arī uzzināja, kas nogalināja pēdējo mamutu.
Rāznas diena
Trešdien jaunieši darbojās vides izglītības darbnīcās Rāznas Nacionālā parka teritorijā Lipuškos, Mākoņkalnā, Andrupenes lauku sētā. Rudo kumeļu kalnos jāja ar zirgiem un pat vēršiem, izveidoja Ārstniecības augu grāmatiņu un piedalījās sporta spēlēs Mamutu cīņas.
Dzīve pilsētās ir darījusi savu. Eleonora atzīst: --Mēs mācām bērniem atšķirt ceļmallapu no pelašķa. Liekas it kā pašsaprotama lieta, bet jaunākie bērni to nezina. Skolā mācīto kaut kā palaiž garām, bet tajā īsajā laikā, ko bērni pavada, dzīvojot pa laukiem, pieaugušajiem nav laika paskaidrot, kas tā par zālīti un kā to izmantoja mūsu vecvecvecāki.
Ezerkrastos satikām gulbīšu pāri ar astoņām atvasēm. Piedalījāmies sporta spēlēs. Ir jārūpējas, lai bērniem un jauniešiem intelektuālā un fiziskā aktivitāte būtu vienlīdzīgā daudzumā. Visam ir jāattīstās vienmērīgi.
Kamēr jaunatne sportoja, mazpulku vadītāji, gaidot saulrietu, Tauriņu mājās darbojās radošajās darbnīcās, piemēram, makšķerēja un vārīja zivju zupu.
Pēc saulrieta sagaidīšanas pie Rāznas ezera un nogurdinošās dienas mazpulcēni atgriezās savā apmetnē, lai gatavotos Zvirgzdenes dienai.
Zvirgzdenes diena
Pat šajās vēsajās augusta dienās dažs labs apdega saulē, dodoties pārgājienā apkārt Zvirgzdenes ezeram. Pārgājiena laikā visi atbildēja uz 64 āķīgiem jautājumiem. Piemēram: — vai jūs zināt, kāda ir atšķirība starp klavierēm un vijoli? Pareizā atbilde: — Klavieres ilgāk deg. Tika braukts ar zirga pajūgu, šķiroti atkritumi. Tādējādi jaunieši iemācās, kā pareizi jāšķiro atkritumi un, atbraukuši no nometnes, pamāca pieaugušos un praktizē atkritumu šķirošanu mājās.
Arī mazpulku vadītāji drošsirdīgi veica visu maršrutu, pēc kura bija pelnījuši ārstnieciskās pirts apmeklējumu Utičevā, kur ne tikai izkarsēja savus kauliņus, bet pat darināja ārstnieciskos paklājiņus no dabas veltēm.
Visas nedēļas garumā vadītāji no doņiem darināja sev dabiskas cepures.
Iestājoties tumsai, notika karnevāls Pirms ledus laikmeta, kurā mazpulcēni ieradās tērpti kā pirmsleduslaikmeta cilvēki.
Piektdien nometnieki devās ekskursijā uz Rundēnu un Istras pusi. Pēcpusdienā darbojās radošajās darbnīcās Ludzas Amatnieku centrā un citur. Nometnes noslēgumā piedalījās radoši muzikālajā pasākumā Lai dzīvo mamuti!
Rīgas klubiņš par nometni un mazpulkiem
Rīgas klubiņa biedrs Intars PAVLOVIČŠ (26 gadi) nometnē ieradies kopā ar savu 1 gadu veco meitiņu:
— Kad es mācījos skolā, mazpulki bija vienīgā iespēja kaut ko darīt un aktīvi darboties. Toreiz nebija tik daudz iespēju, kā tagad. 1995. gadā dibināja mazpulku Tumē. Iesaistījos, nezinot, kas būs jādara. Kas tie tādi mazpulki ir, var saprast tikai tad, kad pats darbojies.
Noteikti nenožēloju, ka iesaistījos mazpulkos. Esmu ieguvis pāris kvadrātkilometrus plašu paziņu loku, iemācījos, kā jāraksta projekti. Ja to zini, tad jau ir vienkāršāk, ja vēlāk darbā sastopies ar projektu rakstīšanu.
Tā kā esmu jau ļoti vecs mazpulcēns, varu salīdzināt jaunatni pirms 10 gadiem un tagad. Jaunieši kļuvuši neaktīvi. Viņu nedarbojas ar tādu degsmi, kā mēs to darījām. Viņu acīs neredzu tik lielu azartu. Nesaprotu, vai to ietekmē plašais piedāvājums kaut kur iesaistīties, internets vai vienkārši slinkums. Es jo īpaši neizprotu šādu rīcību, jo manā jaunībā nebija tik daudz iespēju, kā tagad.
Ir grūti saprast, kas jauniešus interesē. Arī nometnē ir daži mazpulcēni, kuri tā īsti nespēj atrast sev piemērotāko darbošanās jomu.
Nometnes vienmēr ir bijušas ļoti sirsnīgas. Arī šī. Iespējams, tāpēc, ka liela daļa mazpulcēnu ir no laukiem, nevis no lielām pilsētām.
Pēc skolas beigšanas turpināju darboties Rīgas klubiņā, jo tā mazpulcēna darbotiesgriba ir kā slimība, gribas darboties vēl un vēl. Ir patiess gandarījums par darbu. Tagad tas ir citādāks, jo tu darbojies citu — jauno mazpulcēnu — labā, nevis savā. Esmu redzējis citu kļūdas. Tagad man ir iespēja, rīkojot projektu forumus, nometnes, tās labot, organizēt vēl labāk.
Intars nav vienīgais bijušais mazpulcēns, kura ģimenē aug jauns mazpulcēns. Tādi ir vēl pāris eksmazpulcēni. Intars stāsta: — Puisis un meitene — abi mazpulcēni — satikās mazpulku nometnē. Tagad nodibinājuši ģimeni, arī audzina mazo.
Mērdzenietis Aldis ČIGĀNS:
— Darbojoties mazpulkos, esmu izbraukājis visu Latviju. Divas reizes esmu bijis arī ārzemēs. Iegūts neskaitāms paziņu daudzums. Darbojoties Rīgas klubiņā, attīstīju līdera spējas, organizatoriskās, vadītāja iemaņas. Kā jau Intars minēja, to visu ņem vērā, stājoties darbā.
Klubiņā iesaistījos, jo vecākie klubiņa biedri pabeidza studijas, bet es un daži Kārsavas mazpulcēni tikko tās uzsākām. Tā nu puse no Rīgas klubiņa aktīvistiem bija latgalieši. Mēs seši no Kārsavas puses un vēl meitene no Daugavpils.
Šogad nometnes dalībnieki pārsvarā ir ļoti jauni cilvēciņi. Agrāk liela daļa dalībnieku bija vecumā no 16 līdz 18 gadiem, šogad tikai daži ir šādā vecumā.
Kā atzina Rīgas klubiņa biedri, mazpulku vadītāji praktiski nav mainījušies. Tie paši, kas bija pirms 10 gadiem, ir arī tagad.
Paldies jums — mūsu vadītāji — par darbu, par mūsu iedrošināšanu, audzināšanu, izglītošanu daudzu gadu garumā.
Paldies visiem, visiem!
Eleonora OBRUMĀNE saka paldies Rīgas klubiņa biedriem:
— Jūs esat studenti – līderi mazo acīs. Viņi jūs uzskata par elkiem. Vēlas līdzināties jums, tāpēc jūsu darbs ir jo īpaši atbildīgs. Mazie vēlas ātrāk izaugt, būt tādi kā jūs. Ja grupu vadītāji būtu pieaugušie, diez vai mazpulcēni aktivitātēs iesaistītos ar tikpat lielu prieku. Bez jums nometne būtu pavisam citāda. Iespējams, tās vispār nebūtu, jo jūs esat ieguldījuši milzīgu darbu, ko, ļoti ceru, novērtēja ikviena gan maza, gan liela mazpulcēna dvēselīte. Īpaši liels paldies četriem darbarūķiem par nesavtīgo atdevi un nenovērtējamu ieguldījumu nometnes organizēšanā: Aldim ČIGĀNAM, Laurim PŪKAINIM, Andrejam KVITOVAM un Intaram PAVLOVIČAM.
Vēlos pateikties arī nometnes medmāsai Ingūnai CEPURNIECEI no Liepupes. Īstenībā viņa ir kaut kas vairāk par medmāsu. Viņa bija kopā ar mums iepriekšējā nometnē Liepupē. Kopš tā laika vēlas būt kopā ar mazpulcēniem it visur. Viņa iesaistās aktivitātēs, ir gatava braukt no Limbažiem uz Ludzu, lai tikai būtu kopā ar mazpulcēniem.
Paldies SIA Saule 5 par gardo ēdināšanu! Paldies par pacietību BJC kaimiņiem — pagrabiņam. Paldies visiem, kas pielika savu roku, delnu vai tikai mazo pirkstiņu nometnes organizēšanā. Tā bija brīnišķīga! Lai dzīvo mazpulki! Uz tikšanos!

Jau sesto gadu pēc kārtas notika jauniešu seminārs Atzolys. Šogad — Preiļos. Atzolys tulkojumā no latgaliešu valodas nozīmē atlases, atvases, jaunie dzinumi.

( Skaiteit tuoļuok )

No 15. līdz 16.augustam Daugavpils šaha klubā notika Latgales novada atklātais čempionāts šahā vīriešiem. Atklātais čempionāts nozīmē, ka tajā var piedalīties arī citu novadu šahisti.

Tas, ka nosaukumā minēts čempionāts vīriešiem, nenozīmē, ka tajā nedrīkst piedalīties sievietes. Sievietes piedalījās, turklāt kuplā skaitā. Čempionāta nosaukumā lietots vārds vīriešu, tādējādi norādot uz dalībnieku spēcīgumu, rūdījumu un gudrību. Nozīmīgākais — titulu Latgales novada šaha čempions ieguva malnavietis Oļģerts INDRIČĀNS.

( Skaiteit tuoļuok )

19.augustā vysu Latgolys pašvaļdeibu vadeituoji tyka aicynuoti iz kūpeigu tikšonūs, lai lykumā nūsaceitajā kuorteibā īcaltu Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmi (LPRAP).

Vyss lelais dorbs apsastuoja pi LPRAP skaitliskuo sastuova nūsaceišonys. Pyrmais prīšklykums beja: kotrai Latgolys pašvaļdeibai (kūpā taidu ir 21) dūt pa vīnai puorstuova vītai jaunveidojamajā LPRAP'ā. Ūtrais prīšklykums beja dūt lelajom pašvaļdeibom — taidom kai Daugavpiļs, Rēzekne — papyldus puorstuova vītu i tod saītu 27 cylvāki tymā padūmē…

( Skaiteit tuoļuok )

Oktobrī īslādzu datoru i uzliku, kab skaņ Latgolys radeja. Dzierdeju i volūdu, i dzīsmeites. Tai maņ tys vyss cīš, cīš paleidzāja apgiut volūdu i īpazeit latgalīšu muzyku.

Dīvamžāļ, na iz ilgu laiku. Vāluok radejā suocēs nalykumeibys. Vysi jau poši zyn kas i kai beja. Kai latgalīši tūmār panuoca taisneibu! Kaidi koncerti tyka reikuoti radejis lobdareibai! As poša beju iz Kongresu nomu Reigā. Kai tī muzykanti uzastuojās gandreiž 3 stuņdu gorā koncertā! As beju emoceju pylna…

Radeja deve cīš daudz gaņ pošim muzykim, gaņ klauseituojim, gaņ tīm vysim darbinīkim, kuri atdeve vysu sovu sierdi i dvēseli, kab byutu latgaliska radeja. Tys ir svareigai, as uzskotu.

Tān beidzūt jauni īpašnīki – bazneica. Nazynu eisti kaida, bet tys, ka bazneica, tys skaidrs. Nui, i togad juocer, ka varies sarunuot ar juo kaidys turpmuokas radejis atteisteibys gaitys. Juocer, ka nabyus kristeiguo radeja, juocer, ka radeju vareis atteisteit kai myusdīneigu, vēļ lobuoku Latgolys radeju. Varbyut as dzeivuoju sapyņūs, bet maņ līkas, ka patīšom byus otkon vyss kuorteibā, ka saīs vyss iz lobuo pusi.

Kai jiusim līkas — cik lelu svareiguma pakuopi latgalīšu kuļturā ījem Latgolys radejas darbeiba i atteisteiba? Cik lela nūzeime itai radejai ir jiusu dzeivē ?

Asmu par tū, kab byutu otkon Latgolys radeja, kur byutu raidejumi, muzyka, zinis i lyugšona… ci vēļ koč kas breineigs latgolīšu kuļturys atteisteibai.

Ir taida dzīsmeņa ar võrdim «neviens negrib tam ticēt, ka šai lietainā dienā varam laimīgi būt».

…

Lej, jau vairõkys stundis. I dieļ kam maņ šūreit vajdzēja agrõk ceļtīs ar dūmu, ka vairõk kū õrā padareišu? Vot tagad siežu i maitoju acs pi datora. Jau vairõkys stundis. Nalosu grõmotu, a blogus i zinis portalūs. Vītejū avīzi ari (põrõk bīži) nalosu (baigi bremzej informaceja saleidzynõjumā ar netu).

…

Reizem aizadūmoju, kõ cylvākam vajag (pylnai) laimei. «Pylnai» atmessim. Laimei. A maņ reizem tei apmīrynõteiba ar dzeivi nūplaiksnej car acim pavysam nacylūs dzeivis breižūs. Pat ni tod, kod sapņoju. Vot tagad siežu, losu, rokstu i jiutūs laimeiga.

…

Leits jau tai ka naplakškinej pa lūgu. Voi tik nabyus põrstõjs? Ai, turpynõšu laseit. I naskaudit mani, ka laime mani pīmeklej losūt.

Jau sestuos Atzolys aizvadeitys i as cīš ceru, ka tys ir tikai suokums i byus vēļ daudz, daudz Atzolu i atzolīšu. A varbyut kaidu dīnu pat myusu mozī byus atzolīši… :) Ar taidu mierki vajadzietu turpinuot Atzolu tradīcejas i dareit stypru myusu kuļturu! Tys ir koč kas vīnreiziejs, kas myusūs roda vairuok vīnuoteibys, kuļturys apsazinuošonu i svareigumu. Tei nabeja vīnkuorši parosta izklaide, tei beja koč kas vairuok.

Latgola, volūda — Latvejas kuļturys baguoteiba. As cīš, cīš grybātu, kab aizvīn vairuok cylvāku vysā Latvejā spētu nūviertēt itū baguoteibu, tū skaiškuo kuļturu, cylvākus, dzeivesprīku, tūs atrakteivuos jaunīšus – myus. Kreize ir partū, ka mes poši kai tauta, kai vīnuota nāceja naatzeistam sevi, mes tīcamīs iz nazkū, naatteistam tū, kas myusim jau pīder. Latvejā nateik nūviertēts latgaliskais, nateik nūviertietas taidys nūmetnys kai Atzolys. Kur, pīmāram, palyka Vosoruošona? Bet mes nadreikstam padūtīs, ir juoturpyna i juoatteista Atzolu breinums – atzolīši.

Maņ beja cīš lels prīks pīsadaleit Preilūs, Atzolu seminārā (kai tys šūgod beja nūdievēts). As ceru, ka jius vysi saskotat Atzolās kū vairuok par vīnkuoršu tuseņu.
Leidz nuokomojam godam, muni jaukī draugi, partū, ka as nūteikti nagribu byut tikai „vīna goda atzolīte”! :)

Mīsim beja gojīns, cauri Malnovai, ar zyrgu, kurīs vyzyno jaunokū paaudzi, ar jautru dzīdošonu muzykantu pavadejumā

( Skaiteit tuoļuok )