0
Byutu lels kūpeigs lobums jau nu tuo vīn, ka ituo, šūreiz saceišu — kluba dalinīki apsajimtu atrast koč drupeiti breiva laika i pīsadaleit latgaļu volūdys kursūs, iz kurim aicynoj LGSC voi izmontuot kaidu cytu īspieji, lai sovu rokstu volūdu padareitu cik vīn var atbiļsteigu L. Leikumys i J. Cibuļa tuoļuok atteisteitajai latgaļu gramatikai. Itei volūdys līta, kai izaruoda, pasadūdās ar vysai lelu pretesteibu, bet tys tūmār ir tuo vierts, par tū ka ari tim, kas losa itūs myusu rokstus, tys ītu lobumā.
0
Ir itei sistema voi nav reiceibys spiejeiga, vīnolga jei ir vīneiguo demokratejis forma Latvejā i Eiropys Savīneibā. Turkluot nikaidys cytys sabīdriskys darbeibys formys šudiņ navar leidzvierteigi stuovēt pretim niulejūs parteju nagribiešonai voi naspiejai īraudzeit i sadzierdēt, kas tautys dziļumā ir svareiguokais. Ituos partejis beistās tikai i vīneigi nu konkurencis iz tom pošom 100 vītom parlamentā – ni nu kuo cyta. Bet saite „nauda, reklama = panuokumi”, lai cik ir svareiga, tūmār nav vīneiguo. Vēļ svareiguok ir saprast, var voi vairs navar atrast, atmūdynuot kaidus dažus symtus cylvāku Latgolā teiri latgaliska politiska instrumenta izveiduošonai. Nivīna parteja nu Reigā taiseitūs deļ Latgolys nikuo nav leidz šam izdarejuse i nadareis vairuok par parunuošonu da pasūleišonu, tū juos jau ir daruodejušis da mīļom. Reigu naspiej kustynuot i lykumeiguo vītejuo Latgolys vara. Nacik seņ Latgolys pošvoldi uzraksteja viestuli Reigai par katastrofu medicinā i školuos, kur nu budžeta teik atjemti leidz 80% leidzekļu. Reakcejis praktiski nav nikaidys. I nabyus, lai tī kū i kai sūlejuos protesteit viestulis paraksteituoji.
Kas atsatīcās iz naudys, tod ar juos savuokšonu juoteik golā vysai partejis saimei, navys vīnam voi divejim juos bīdrim. Kur ir vīns naudys deviejs, tī suokās juo diktatura, kū ari redzim vysmoz divejuos partejuos, kurys irā tykušis niulejā LR Saeimā.
Cerams, ka „Latgolys Saeima” varātu izaveiduot par lobu diskuseju vītu, tūmār nu vaļsts varys redzīņa jei nav nikaids leģitims varys atzors, ar kū jai dasaītu piec lykuma riekinuotīs. Tei ir interneta klubeņš, taids pats, kai tys tautasforums.lv voi tī kaids cyts, kurš kotrs čats, kur var tautys sakruotū tvaiku izlaist šviļpē, kai tū piec „bruģa revolucejis” i izdareja pingvini.lv i tī, kas jūs tymā eistuokajā breidī kai iz pasyutiejuma sataiseja. Maņ cīš grybātūs, lai ar laiku „LG Saeimā” pīsadaleitu vysmoz puori vīnam symtam daleibnīku, kuri nu Latgolys redzīņa apsavārtu vysys vaļsts lītys, i lai jūs kod na vīn varātu sasaukt iz eistu sapuļci, na tikai pazeit virtuali.
Vyspuor latgaliskom partejom vajadzieja rastīs jau piec 1992. gods, bet šudiņ mes varam tikai cerēt, ka situaceja tūmār kod na vīn varātu izamaineit iz lobū pusi, kod rostūs koč vīna taida parteja voi divejis. Cytaižuok latgalīšu politiskuos tradicejis jau ir praktiski iznycynuotys. Taipoš latgaliskū rokstu volūdu labi zyna na vairuok kai puors dasmytu profesionalu filologu, bet navā profesionalu žurnalistu, kuri dīniškai lītuotu gramatiski pareizu latgaļu rokstu volūdu, par tū ka navā presis, kas regulari iznuoktu drukuotā veidā. Par normalu saimesteibys leimeni Latgolā ari nikai navarim runot, par tū ka vairuok kai 95% Latgolā ir seikys i vuojis naturaluos lauku saimesteibys vīnys gimenis vajadzeibom, bet cik nacik leluokys ryupnīceibys latgaļu rūkuos praktiski nav, rajonu mīsti ir tikpat kai tukši nu dorbspiejeigu ļaužu, juo jī ir aizbāguši voi nu da Reigai, voi vyspuor ir atsavadejuši nu ituos valsts, kura jūs leidz šam ir tikai muonejuse i plāsuse. Tai ka 50 sovjetu i 20 breivuos Latvejis godi šudiņ Latgolai skaņ jau kuona kai nuovis sprīdums, ka tauta vairs nav izruodejuse gribiešonu itū pagrimšonu nūvērst.
Tys ir svareiguokais vaicuojums – voi tauta izruodeis gribiešonu par sevi ceineitīs, voi latgaļim latgaliskais šudiņ vairs ir koč kaida vierteiba.
Kas atsatīcās iz naudys, tod ar juos savuokšonu juoteik golā vysai partejis saimei, navys vīnam voi divejim juos bīdrim. Kur ir vīns naudys deviejs, tī suokās juo diktatura, kū ari redzim vysmoz divejuos partejuos, kurys irā tykušis niulejā LR Saeimā.
Cerams, ka „Latgolys Saeima” varātu izaveiduot par lobu diskuseju vītu, tūmār nu vaļsts varys redzīņa jei nav nikaids leģitims varys atzors, ar kū jai dasaītu piec lykuma riekinuotīs. Tei ir interneta klubeņš, taids pats, kai tys tautasforums.lv voi tī kaids cyts, kurš kotrs čats, kur var tautys sakruotū tvaiku izlaist šviļpē, kai tū piec „bruģa revolucejis” i izdareja pingvini.lv i tī, kas jūs tymā eistuokajā breidī kai iz pasyutiejuma sataiseja. Maņ cīš grybātūs, lai ar laiku „LG Saeimā” pīsadaleitu vysmoz puori vīnam symtam daleibnīku, kuri nu Latgolys redzīņa apsavārtu vysys vaļsts lītys, i lai jūs kod na vīn varātu sasaukt iz eistu sapuļci, na tikai pazeit virtuali.
Vyspuor latgaliskom partejom vajadzieja rastīs jau piec 1992. gods, bet šudiņ mes varam tikai cerēt, ka situaceja tūmār kod na vīn varātu izamaineit iz lobū pusi, kod rostūs koč vīna taida parteja voi divejis. Cytaižuok latgalīšu politiskuos tradicejis jau ir praktiski iznycynuotys. Taipoš latgaliskū rokstu volūdu labi zyna na vairuok kai puors dasmytu profesionalu filologu, bet navā profesionalu žurnalistu, kuri dīniškai lītuotu gramatiski pareizu latgaļu rokstu volūdu, par tū ka navā presis, kas regulari iznuoktu drukuotā veidā. Par normalu saimesteibys leimeni Latgolā ari nikai navarim runot, par tū ka vairuok kai 95% Latgolā ir seikys i vuojis naturaluos lauku saimesteibys vīnys gimenis vajadzeibom, bet cik nacik leluokys ryupnīceibys latgaļu rūkuos praktiski nav, rajonu mīsti ir tikpat kai tukši nu dorbspiejeigu ļaužu, juo jī ir aizbāguši voi nu da Reigai, voi vyspuor ir atsavadejuši nu ituos valsts, kura jūs leidz šam ir tikai muonejuse i plāsuse. Tai ka 50 sovjetu i 20 breivuos Latvejis godi šudiņ Latgolai skaņ jau kuona kai nuovis sprīdums, ka tauta vairs nav izruodejuse gribiešonu itū pagrimšonu nūvērst.
Tys ir svareiguokais vaicuojums – voi tauta izruodeis gribiešonu par sevi ceineitīs, voi latgaļim latgaliskais šudiņ vairs ir koč kaida vierteiba.
0
Ka turpynuos ar itaidim «dzeļža vylkim», tod byus skumeigai, par tū ka izliduos nu konkursa i napaspēs saprast, kas nūtyka.
0
Juoņs Rymšāns
0
Vasali!
Ka kurš teišam gryb laseit dzymtā latgaļu volūdā, tod nūteikti īsoku neta adresi:
Ite ira latgaļu presis izdavumi nu laikim pyrms Ūtruo pasauļs kara. Daudz kū par myusu tyvuokajim seņčim var uzzynuot, tūs laiku garšu izjust, turkluot tei ir eista latgaļu kulturys i viesturis muoceiba, kas nūteikti nūderēs kurys kotrys augstškolys studejuos. Koč tī ir raksteits vēļ piec vacajim volūdys lykumim, tūmār i saleidzynuošona ar sova pogosta runu kotram dūd lobuoku saprašonu i par jaunuokū L. Leikumys i J. Cibuļa gramatiku, pi kurys myusim šudiņ nūteikti ir juosaturīs.
Ka kurš teišam gryb laseit dzymtā latgaļu volūdā, tod nūteikti īsoku neta adresi:
Ite ira latgaļu presis izdavumi nu laikim pyrms Ūtruo pasauļs kara. Daudz kū par myusu tyvuokajim seņčim var uzzynuot, tūs laiku garšu izjust, turkluot tei ir eista latgaļu kulturys i viesturis muoceiba, kas nūteikti nūderēs kurys kotrys augstškolys studejuos. Koč tī ir raksteits vēļ piec vacajim volūdys lykumim, tūmār i saleidzynuošona ar sova pogosta runu kotram dūd lobuoku saprašonu i par jaunuokū L. Leikumys i J. Cibuļa gramatiku, pi kurys myusim šudiņ nūteikti ir juosaturīs.
0
Skaidruoka biļde byutu tod, ka dalyktu zinis, nu kurom partejom vairuok ir izvierzeitūs puorstuovu — nu t.s. «kreisijīm» voi nu «lobejīm», tod byus skaidreiba, kurejī jems viersu pi kaida skaita (a tod jau Reiga izdūmuos, dūt taidai «kreisai» Latgolai centra varā asūšu naudu voi nā. Tai, pīmāram, Tautys parteja (pyrms tam LC) sovulaik nadeve nikuo tim LG pašvoldim, kur beja Jaunais Laiks pi varys). A tautys kūpeigū naudu nivīns politikā nikod navā taupejis, vysod izsvīž kurys kotrys summys, ka tik sajemt varu vysur, kur vīn var. LPRAP tam byus spylgts pīmārs. Vaicuojums — kaidā veidā var reali daspīst itūs cylvākus taupeit? Voi ir zinis, kaida jim īkš LPRAP paradzāta dorba olga?
0
Kas atsatīcās iz latgaļu karūga, tī VĪNKUORŠI NADREIKST nikuo jauna mudreit! Myusim ir sovs sorkonboltsorkonais karūgs, tei ir dziļa viesturis patīseiba, i BASTA. KA ČIUĻIM NAV SOVA KARŪGA, TOD TEI IR JŪS, NAVYS MYUSU PROBLEMA. Vajag īt ļūti vīnkuoršu i lykumeigu ceļu, kas tūmār byus ar spruodzīņa efektu VYSĀ Latvejā. I grybu zynuot — kai padareit taidu lāmumu obligatu vysim latgaļim, ka jī jū pījims i piļdeis? Tok ir juoatjaunoj politiskūs partiju kongress ar saīšonu, pīmāram, 1x divūs godūs. Tikai — cik nūpītnys lītys jis lems?
Ar karūgu vajag izdareit cīš vīnkuorši — sasaukt itaidu kongresu, sagatavuot itū vaicuojumu i pījimt sekuojūšu lāmumu:
BOLSTŪTĪS IZ LATGAĻU TAUTYS VIESTURISKŪS TRADICEJU PIECTECEIBYS, PASLUDYNUOT 27. APRELI (KOD TYKA SASAUKTS I LATGAĻU KONGRESS 1917. GODĀ) PAR LATGAĻU TAUTYS KARŪGA I VĪNEIBYS DĪNU.
Tod navajadzātu kastīs tik dziļuos viesturis lītuos, kai naseņ lyka prīškā Ontons Slyšāns par Viļaku… Viļaka nanūstruoduos. Storp cytu, Igaunejā ir Karūga dīna, bet Latvejā nav. Tys ir gudri juoizmontoj, cikom čivuļi apzūg vaļsti, navys par jū dūmoj. I vyss, nikaidys publiskys pliešonuos ar čiuļim. Lai jī vāluok klīdz, tikai pret viesturis patīseibu jī nu nikuo gudra navarēs pasabļausteit. Tys vīnolga byus inteliģents latgaļu kūlāks pa čiuļu nagudruokuos dalis purnim. Mes itamā dīnā tod varēsim reikuot patriotiskus pasuocīņus vysā Latvejā, politiskys demonstracejis Reigā par jebkurom sajādzeigom praseibom Latgolys lobā ic. lītys. Nikas nav stypruoks par vīnkuoršu, saprūtamu, iz viesturis baļsteitu tradiceji.
Sorkonboltsorkonais latgaļu karūgs ir godu symtym vacs, i teiši tuo dēļ nu juo nadreikst atsakuopt, bet 1917. goda 27. apreļs ir vyssaprūtamuokais i vyssvareiguokais datums myusu jaunuokūs laiku viesturē, lai jū varātu bez sevišķis pretesteibys pījimt kai Karūga i Vīneibys dīnu poši latgaļi, kur puorejī tik i tai kaseisīs pretim. Nikuo lobuoka nivīnā kronikā mums vīnolga naatrast.
Ar karūgu vajag izdareit cīš vīnkuorši — sasaukt itaidu kongresu, sagatavuot itū vaicuojumu i pījimt sekuojūšu lāmumu:
BOLSTŪTĪS IZ LATGAĻU TAUTYS VIESTURISKŪS TRADICEJU PIECTECEIBYS, PASLUDYNUOT 27. APRELI (KOD TYKA SASAUKTS I LATGAĻU KONGRESS 1917. GODĀ) PAR LATGAĻU TAUTYS KARŪGA I VĪNEIBYS DĪNU.
Tod navajadzātu kastīs tik dziļuos viesturis lītuos, kai naseņ lyka prīškā Ontons Slyšāns par Viļaku… Viļaka nanūstruoduos. Storp cytu, Igaunejā ir Karūga dīna, bet Latvejā nav. Tys ir gudri juoizmontoj, cikom čivuļi apzūg vaļsti, navys par jū dūmoj. I vyss, nikaidys publiskys pliešonuos ar čiuļim. Lai jī vāluok klīdz, tikai pret viesturis patīseibu jī nu nikuo gudra navarēs pasabļausteit. Tys vīnolga byus inteliģents latgaļu kūlāks pa čiuļu nagudruokuos dalis purnim. Mes itamā dīnā tod varēsim reikuot patriotiskus pasuocīņus vysā Latvejā, politiskys demonstracejis Reigā par jebkurom sajādzeigom praseibom Latgolys lobā ic. lītys. Nikas nav stypruoks par vīnkuoršu, saprūtamu, iz viesturis baļsteitu tradiceji.
Sorkonboltsorkonais latgaļu karūgs ir godu symtym vacs, i teiši tuo dēļ nu juo nadreikst atsakuopt, bet 1917. goda 27. apreļs ir vyssaprūtamuokais i vyssvareiguokais datums myusu jaunuokūs laiku viesturē, lai jū varātu bez sevišķis pretesteibys pījimt kai Karūga i Vīneibys dīnu poši latgaļi, kur puorejī tik i tai kaseisīs pretim. Nikuo lobuoka nivīnā kronikā mums vīnolga naatrast.
juoneits