Ir svareigi aktivizēt Latvejis ļauds — it seviški Latgolys ļauds — kūpeigai dareišonai, kūpeigai prīšklykumu apstruodis sistemai i rysynuojumu atrasšonai vysaiduokom problemom.
deļ tam as ceru, ka itais jaunais IT resusrss byus lobs paleigs.
bet ari pi ituo vēļ ir gona daudz dorba.

Lai izadūd!

Aicynoju saisteibā ar rokstu portalā LaKuGa.LV «Vīns TV raidejums nikuo naizmaineis» suokt dorbu pi Latgolys programys izstruoduošonys. Nivīns cyts myusu vītā nadareis, deļ tam kūpeigi ir juoizstruodoj redziejums, kaidu mes gribim Latgolys atteisteibu i kaida tymā ir latgalīšu volūdys vīta – sovus prīšklykumus rokstit komentaru sadalī voi syutit iz e-postu: latgolyssaeima@gmail.com

Itymā godā Latvejis vaļstei palīkn 20 godu, bet latgalīšu volūda i kuļtura ir gondreiž Padūmu laiku leiminī (vīneiguo atškireiba, ka latgaliskuo darbeiba nu trymdys ir atguojuse iz etniskū dzimtini, bet vaļsts atbolsta vysleidz praktiski nav). Piec 7 godu mes svinēsim 100.godu jubileji nu Latgolys kongresa, tod vēļ piec goda Latvejis symtgadeibu… leidz tam myusim ir vēļ daudz kas juopadora, lai nav kauns myusu seņču prīškā!

Grybieju pastostāt, ka šovā dzīdūšo ģimeņe pīzadolās Eriņu ģimene, tymā skaitā i mīsu nūvodnīki malnovskī — Vuorkaļu ģimene.
Pyrmejā prīkšnasumā jī daboja augstuokos atzeimis (10-10-10). Vēlam veiksmi i turpmuok.

I ļūti pateikami komentari youtube.

3. i 4. atbiļdis variantam ir dūmuots tai, ka gadejumā, ja pyrmuos apsprīšonys laikā atsakluoj svareiga informaceja voi teik izsaceiti byutiski jauni prīšklykumi, tod vaicuojums teik nūdefināts par jaunu i bolsuojums teik atkuortuots (tai saceit - vajadzeibys gadejumā teik izskateits "divūs lasejumūs"). ------- Bolsuojums atsatīc iz tematu, kas izvirzāts 20.janvara rokstā ar nūsaukumu "Suoksim dorbu!" Ka vajadzeigs, veritēs tū rokstu i izpietejit vaicuojuma pamatuojumu seikuok.

Laiks skrīn kai troks i navar pagiut apdareit vysus dorbus, bet juorauga golvonuos idejis napagaisynuot. Deļ tam raudzeisim «Latgolys Saeimys» ideji pa druskai īvīst dzeivē.

Pyrmais vaicuojums ir myusu sovstarpejuos sadarbeibys princyps. Muns pīduovuojums ir taids:
1.) kotrs nu myusu var izvirzeit kaidu problemu voi vaicuojumu — nūpublicej tū ite: kūpeigajā blogā aba dīnrokstā «Latgolys Saeima»;
2.) visim «Latgolys Saeimys» dalinīkim iz e-postu aizīt par tū ziņa (pīregistrātajim lītuotuojim automatiski, puorejim pagaidam as nūsyuteišu personeigi);
3.) teik dūta nedeļa laika visim (kotram nu jiusu) īsapazeit ar izvirzātū vaicuojumu, snīgt sovu komentaru, prīšklykumus, īspiejamūs rysynuojumus;
4.) piec nedelis teik nūformulāts bolsuojuma vaicuojums ar īspiejamajim atbiļžu variantim i otkon visim «Latgolys Saeimys» lītuotuojim iz e-postu aizīt aicynuojums nūbolsuot;
5.) nu jau ūtruos nedelis laikā kotrs sev izdeveigā breidī var īīt «Latgolys Saeimā» i nūbolsuot;
6.) taitod divu nedeļu laikā myusim byus viertejums i gotovs prīšklykums izvirzātajam vaicuojumam voi problemai un attīceigū prīšklykumu tod kūpeigi varēsim virzeit tuoļuok.

Taitod aicynoju leidz 27.janvaram izsaceit sovus prīšklykumus par itaidu pīduovuojumu tuoluokai sadarbeibai ituo roksta komentarūs voi ari nūsyuteit maņ iz e-postu: jureits@jureits.lv

Vai esi izdarījis visu, lai Dagdas novads būtu tāds, kādā Tu gribi dzīvot?
Vai Tu tici, ka Dagda var kļūt par attīstītu novadu un rādīt priekšzīmi visai Latgales un arī Latvijas izaugsmei? Kā to panākt? Cerēt uz palīdzību no malas, no augšas, no aizmugures...? Tā ir mūsu sabiedrības nelaime, ka gadu desmitiem un gadu simtiem neesam spējuši pa īstam sadarboties paši savā vidū, bet varbūt tomēr varam pašaizliedzīgi un bez savtīgu interešu lobēšanas, bez partiju un ekonomisko grupējumu ietekmes izveidot spēcīgu novadu, reģionu un valsti?

Dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne pieminekļa „Vienoti Latvijai” izveidošanas 70.gadadienas svinībās izteica apbrīnu par mūsu senču ideāliem un spējām apvienoties izveidojot un divas reizes atjaunojot „Latgales Māru”, un vēl viņa uzdeva retorisku jautājumu: „Bet ko mūsu paaudze atstās nākamajām?” Kādā Latvijā ir pelnījuši dzīvot mūsu bērni un mazbērni?

( Skaiteit tuoļuok )

Jau sestuos Atzolys aizvadeitys i as cīš ceru, ka tys ir tikai suokums i byus vēļ daudz, daudz Atzolu i atzolīšu. A varbyut kaidu dīnu pat myusu mozī byus atzolīši… :) Ar taidu mierki vajadzietu turpinuot Atzolu tradīcejas i dareit stypru myusu kuļturu! Tys ir koč kas vīnreiziejs, kas myusūs roda vairuok vīnuoteibys, kuļturys apsazinuošonu i svareigumu. Tei nabeja vīnkuorši parosta izklaide, tei beja koč kas vairuok.

Latgola, volūda — Latvejas kuļturys baguoteiba. As cīš, cīš grybātu, kab aizvīn vairuok cylvāku vysā Latvejā spētu nūviertēt itū baguoteibu, tū skaiškuo kuļturu, cylvākus, dzeivesprīku, tūs atrakteivuos jaunīšus – myus. Kreize ir partū, ka mes poši kai tauta, kai vīnuota nāceja naatzeistam sevi, mes tīcamīs iz nazkū, naatteistam tū, kas myusim jau pīder. Latvejā nateik nūviertēts latgaliskais, nateik nūviertietas taidys nūmetnys kai Atzolys. Kur, pīmāram, palyka Vosoruošona? Bet mes nadreikstam padūtīs, ir juoturpyna i juoatteista Atzolu breinums – atzolīši.

Maņ beja cīš lels prīks pīsadaleit Preilūs, Atzolu seminārā (kai tys šūgod beja nūdievēts). As ceru, ka jius vysi saskotat Atzolās kū vairuok par vīnkuoršu tuseņu.
Leidz nuokomojam godam, muni jaukī draugi, partū, ka as nūteikti nagribu byut tikai „vīna goda atzolīte”! :)

Dūma ir taida, ka itaids interaktivais resurss varātu apvīnuot ļauds nu dažaidu Latvejis molu i savest kūpeigai vīdūkļu, redzīņu apmaiņai... lai tuo rezuļtatā izstruoduotu konkretus prīšklykumus eistynuošonai realajā dzeivē. Deļ tam vajadzeiga gona lela aktivitate nu kotra cylvāka - ka taidys nabyus, tod ari itai lopai nabyus jāgys.

Pyrms laika beju pamaņiejis, ka Kuorsovā meklej gruomotvedi, seikuok losit ite. Pīduovoj īspeju nu suokuma praktizietīs i izgleiteibu prosa vysmoz videjū profesionālu, totod piec tehasa (malnovys koledža) derās.

Bīžy godās dzierdāt nu sovim cylvākim, ka semaku, ci kandžu, var taisāt sovom vajadzeibom i tūristu izklaidiešonai. Bet vādzās maņ jiusus apbādynot, par tū ka tai nav jau kūpš 2007. goda vosorys.
I tāņ navar vaira lykumeigi taisāt samagonku sovom vajadzeibom. Latvejis Administratīvo kodeksa 170.2. pantā rakstiets, ka fiziskom personam var uzlikt sūdu nu 250 latim da 500 latim, da i vāļ atņimt mašynu, ka porvodoj.
Informaceji smieļu rajonkā.

Vasali!

25.aprelī pl.13:00 Rēzeknis Augstškolys telpuos (Atbreivuošonys aleja 90, 107.auditoreja) paradzāta «Latgolys Saeimys» dūmubīdru dorba sanuoksme.

Dīnys kuorteibā:
1.) «Latgolys Saeimys» ideja, dalinīki, dorba principi, sadarbeibys sistema internetā;
2.) «Latgolys Saeimys» prioritatis, vierteibys i kūpeiguo vizeja — kūpeiga dokumenta izstruodis skices;
3.) Dorbu plana i aktivitašu apsprīsšona (publicitate i simbolika, sadarbeibys partneri, publikacejis presē, internetā i.c.)
4.) Konkretys lītys (latgalīšu Wikipedeja, volūda školuos i.c.)

Sovus īrūsynuojumus dorba kuorteibai vēļ varit īsyuteit leidz 23.apreļa vokoram.
Lyudzu ari, īspieju rūbežuos, atraksteit par sovu daleibu — lai varu zynuot cylvāku skaitu i lobuok saplanuot sagatavuošonys dorbus.

2010. goda 21. martā Reigā ir dybynuota Meierovica bīdreiba par progresivom puormaiņom („Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”), kas ir leidzeiga ari breivūs ļaužu apvīneibys „Latgolys Saeima” idejai.

Meierovica bīdreiba pīprosa kvalitativu, atvārtu politiku i aicynoj sabīdreibu iz aktivu leidzdaleibu, aicynoj dareit aktivus cylvākus vysā Latvejā, sasadorbuot, veiduot reģionaluos atbolsta grupys.

Sabīdreibys leidzdaleiba ir demokratejis pamats, Meierovica bīdreibys mierkis ir pulcynuot kūpā cylvākus, kam svareiga Latvejis nuokūtne i kas ir gotovi veļteit sovu laiku i energeju, īguļdeit sovys zynuošonys, kab politika Latvejā kliutu kvalitativuoka.


( Skaiteit tuoļuok )

Atlaidit cīnejamī dūmubīdri, ka itik iļgi beja klusums nu «Latgolys Saeimys» pusis.
Vysa vaira tū klusumu grybu nūveļt iz muna e-postu servera problemom, deļ tam ka jis pagaisynova vysu listi, kuramā maņ beja saraksteiti jiusu e-posti :) beidzūt sasajiemu i itū listi atjaunovu.

Pādejais aicynuojums beja iz «Latgolys programys 2017» sagataviešonu — paļdis tīm, kas raksteja komentarus i sovus prīšklykumus, bet pamatā raudzieju apkūpuot vysmoz sovys dūmys i puorsprīdumus, kas niu jau apkūpuoti vīnā dokumentā i izsyuteiti puors cylvākim puorsavieršonai, piec kuo ceru variešu ari jiusim koč pusgotovu, bet iz diskuseji aicynojūšu programu pīduovuot.

Ir izskanejs prīšklykums tūmār sasaukt dūmubīdru grupys «Latgolys Saeima» kūpeigu sasatikšonu i kluotinē puorrunojūt vairuokys praktiskys dobys vaicuojumus ari vīnuotīs par aktivuokys darbeibys suokšonu i sova kūpeiga vīdūkļa pozicioniešonys i aizstuoviešonys.
Voi ir kaidi konkreti prīšklykumi par laiku i vītu? Voi ir kaidi citi prīšklykumi?

Vēļ:
— asu sasazynovs ar dūmubīdru grupu «Kopa» (par tū vairuok www.esamkopa.lv), vīnu konferenci jī jau sareikovuši, bet 20.martā nūtiks vēļ vīna diskuseja Reigā, LU, suokums 11 stuņdēs pyrma pušdiņu (vairuok informacejis) kotrs nu Jiusu ari ir aicynuots!

Pagaidam tys nu mani vyss. Dreiž byus vēļ.

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa
7. lopa
8. lopa

1. lopa
2. lopa
3. lopa
4. lopa
5. lopa
6. lopa
7. lopa
8. lopa

Pagaidom taidā veidā likšu. Ka kaids zyn ārtoku veidu, tod lyudzu īkomentejit.
I caru, ka kuorsovys dūme napīzasīsīs par autortīseibom.

Baigi interesanti. Dūme vaira pīktdiņos nastrodos. Ziņos par Saleņīka karjeru Vidis dīnesta veiktom porbaudom (laikam kotram Zeļcu īdzeivotojam personeigi). Žāļ, ka na publiski, bet tai ka mes vīns ūtru pazeistam, tod tuvokajā laikā par itū nūteikti atsarakstiešu. Iznūmos Veitolu pamatškolys āku, nu kuros sataisēs mednīku bāzi. Prīkš kam jū vādzāja remontāt? Saciešu gūdeigi izaver piec mahinacejis.

Sistema pa lelai daļai ir izstruoduota i var dorbuotīs. Tagad leluokais vaicuojums ir — cylvāku īsaisteišona kūpeigai sadarbeibai, deļtam acynoju vysus kūpeigi stuosteit ari citim aktivim ļaudim par apvīneibu «Latgolys Saeima» i aicynuosim jūs pīzaregistrēt itymā sistemā!

Īvods par apvīneibys «Latgolys Saeima» ideji ir puozaverams ite, bet tagad dalikšu ari apvīneibys darbeibys strategijis puors pamatprincypus, kurus prūtama līta varit ari papyldynuot:

( Skaiteit tuoļuok )

No 15. līdz 16.augustam Daugavpils šaha klubā notika Latgales novada atklātais čempionāts šahā vīriešiem. Atklātais čempionāts nozīmē, ka tajā var piedalīties arī citu novadu šahisti.

Tas, ka nosaukumā minēts čempionāts vīriešiem, nenozīmē, ka tajā nedrīkst piedalīties sievietes. Sievietes piedalījās, turklāt kuplā skaitā. Čempionāta nosaukumā lietots vārds vīriešu, tādējādi norādot uz dalībnieku spēcīgumu, rūdījumu un gudrību. Nozīmīgākais — titulu Latgales novada šaha čempions ieguva malnavietis Oļģerts INDRIČĀNS.

( Skaiteit tuoļuok )

Ir taida dzīsmeņa ar võrdim «neviens negrib tam ticēt, ka šai lietainā dienā varam laimīgi būt».

…

Lej, jau vairõkys stundis. I dieļ kam maņ šūreit vajdzēja agrõk ceļtīs ar dūmu, ka vairõk kū õrā padareišu? Vot tagad siežu i maitoju acs pi datora. Jau vairõkys stundis. Nalosu grõmotu, a blogus i zinis portalūs. Vītejū avīzi ari (põrõk bīži) nalosu (baigi bremzej informaceja saleidzynõjumā ar netu).

…

Reizem aizadūmoju, kõ cylvākam vajag (pylnai) laimei. «Pylnai» atmessim. Laimei. A maņ reizem tei apmīrynõteiba ar dzeivi nūplaiksnej car acim pavysam nacylūs dzeivis breižūs. Pat ni tod, kod sapņoju. Vot tagad siežu, losu, rokstu i jiutūs laimeiga.

…

Leits jau tai ka naplakškinej pa lūgu. Voi tik nabyus põrstõjs? Ai, turpynõšu laseit. I naskaudit mani, ka laime mani pīmeklej losūt.